Aizputes vidusskolas un Sikšņu pamatskolas skolnieču darbi guvuši atzinību starp vairākiem simtiem pētījumu dažādās nozarēs, ko veikuši skolēni no visas Latvijas.
“Lai Rīgā tiktu ievērots, ir divi varianti – vai nu jāiegulda ļoti liels darbs, vai jāatklāj kaut kas jauns. Artas darbā ir apvienojušies abi faktori,” atzīst Sikšņu pamatskolas matemātikas, fizikas un informātikas skolotāja Agrita Brizga.
“Matemātiskā procesa jautājumi, ko pētīja Arta, vēl nekur literatūrā nav aprakstīti. Tāda jau ir pētnieciskā darba jēga – izpētīt kaut ko jaunu.”
Pārliecina kritisko komisiju
Jaunā pētniece ļoti cītīgi veikusi praktisko daļu. “Dažreiz vakaros bija ilgāk jāpasēž, taču arī izklaidēm laiks palika,” atceras Arta. Viņa atzīst, ka, aizstāvot savu darbu Rīgā matemātikas un informātikas speciālistu komisijai, sākumā satraukums ir bijis, taču pamazām, izjūtot nesaspringto atmosfēru, esot nomierinājusies.
Jautājumu pēc prezentācijas gan esot bijis daudz. “Varbūt komisija neticēja, ka es to tiešām esmu izdarījusi – kā nekā biju visjaunākā matemātiķu grupā. Vienīgā biju no devītās klases, pārējie bija vidusskolēni un ģimnāzisti,” spriež Arta. “Taču darbu strādāju pati, tāpēc arī visas atbildes zināju.”
Par rezultātu Arta ir gandarīta, viņa cer iesākto pētījumu turpināt arī vidusskolā.
Analizē trokšņa līmeni
“Tā ir laimes spēle – vai darbs ieinteresēs recenzentu,” spriež Aizputes vidusskolas veselības mācības skolotāja Antra Grundmane, kura vadījusi Madaras Grundmanes pētniecisko darbu. No skolas recenzēšanai izvirzīti vairāki darbi, taču aizstāvēšanai Rīgā izraudzīts Madaras pētījums par troksni skolā.
Kopā ar Vides centra speciālistiem Madara mērījusi troksni skolas sporta zālē, starpbrīžos gaiteņos, stundu laikā klašu telpās, lasītavā. Rezultāti, salīdzinot ar Ministru kabineta noteikumiem par pieļaujamajām normām, bijuši ļoti tuvu kritiskajai robežai.
Madara pirms darba aizstāvēšanas bijusi ļoti uztraukusies, varbūt pat nedaudz “pārdegusi”, jo bijis jāuzstājas tikai sešpadsmitajai no 23 dalībniekiem veselības zinātnes nozarē. “Taču tad, kad viss bija izdarīts, kā akmens no sirds novēlās,” atceras skolotāja.
Madaras darbs jau rosinājis domāt par praktiskiem risinājumiem, kā samazināt troksni skolā, jo no tā cieš gan skolēni, gan skolotāji. Ir doma rīkot īpašu Kluso dienu sākumskolēniem, lai varētu salīdzināt – kā tas ir atšķirībā no trokšņainās ikdienas. Varētu ierīkot arī īpašas relaksācijas telpas.
