Zemniekiem pilnīgi par brīvu tiek piedāvāta vieta, kur pārdot savus ražojumus. Taču vispirms jāatrod līderis, kurš uzņemtos organizēšanu, un līdzekļi, par ko veikt telpu remontu.
Nepieciešams remonts
Pagājušajā nedēļā pulciņš rajona zemnieku un interesentu iepazinās ar telpām, ko lauku produkcijas tirdzniecībai piedāvā liepājnieks Jānis Birzkops. Viņš stāsta, ka ēka ir mantots īpašums, ko pats neizmanto un kam pašlaik nav pircēja. Redzot, ka birokrātija mazinās un tirgot var arī uz ielām, radusies ideja piedāvāt telpas zemniekiem. Viņš spriež, ka tirdzniecība varētu veikties, jo līdzās liels dzīvojamais rajons. Tomēr risks ir, tāpēc sākumā viņš nomas maksu neprasīšot. “Sāciet strādāt, un, ja tas ies, tad kādu mazu samaksu gribētu saņemt,” saka J. Birzkops.
Telpas pašreizējā izskatā ir nepiemērotas, tādās pircēji nenāks, spriež klātesošie. Ēka ir jāremontē, jāuzliek jauns elektroenerģijas skaitītājs, jāsakārto ūdens padeve un tualetes.
Vasarā tirdzniecība varētu notikt pietiekami plašajā pagalmā.
Jāatrod saimnieks
“Es nejaukšos,” J. Birzkops saka par tirdzniecības organizēšanu un uzskata, ka “vienam ir jābūt šīs lietas centram jeb saimniekam”. Taču viņš novērojis: “Kur četri latvieši, tur katram savs viedoklis – cits strīdas, cits aizdomīgs.” Tāpēc viņš jau šajā tikšanās reizē pieaicinājis juristi.
“Pretimnākšana ir, bet vieta nav piemērota. Kurš būs tas, kurš ieguldīs?” spriež Ilma Ruduša no Vērgales pagasta un lūkojas apkārt: “Nav neviena no pagastu konsultantiem.” Pēc viņas domām, tieši viņiem vajadzētu būt tiem, kuri palīdz zemniekiem šo lietu organizēt, atrast iespēju uztaisīt projektu remonta veikšanai.
I. Ruduša problēmu saskata arī faktā, ka zemniekam pašam nav laika tirgoties. “Vai tirgotāji būs godīgi? Kā panāksim, lai šeit neieplūst imports?” viens caur otru vaicā sanākušie.
“Koordinācija ir vajadzīga, pašplūsmā šī lieta nesanāks,” spriež grobiņnieks Visvaldis Kukuks.
J. Birzkops iesaka doties pēc pieredzes uz Čiekurkalnu Rīgā, kur nule atvērts lauku labumu tirdziņš.
Sāks ar svētkiem
“21. martā taisām šos vārtus vaļā!” apņēmīgi saka “Optimistu pulka” vadītāja Skaidrīte Solovjova. Viņa iesaka sākumā koncentrēties uz pagalmu un ir iecerējusi tur rīkot Pavasara saulgriežu pasākumu. Tajā iesaistīšoties arī jaunieši no Mākslas, Būvamatniecības skolas, Jaunatnes centra. Tūrisma un tekstila skolas audzēkņi no zemnieku produktiem gatavošot ēdienus degustācijai.
“Kad es ar lielo karoti liešu pienu burciņā, ko jūs par to teiksiet?” S. Solovjova jautā pieaicinātajai Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvei. Viņa paskaidro, ka vienas dienas pasākumam pietiek ar pilsētas domes atļauju. PVD pret to neesot iebildumu, vien jāievēro elementārās higiēnas prasības. Pienu, kura temperatūra nepārsniedz pluss sešus grādus, varot tirgot 48 stundas. Ja zemnieki vēloties tirgoties ilgāk par trim dienām, tad esot jādomā, kā juridiski nokārtot tirgus statusu.
Sanākušie sliecas domāt, ka jāsāk ar vienas dienas pasākumiem, lai izjustu situāciju. Ja vienu sestdienu izdodas labi, nākamajā sanāk atkal.
Krīzes laikā sākt no nulles, nezinot ne pārdevēju, ne pircēju loku, esot riskanti.
