Gleznotāja Roberta Stārosta 100. jubilejas izstādi atklāj Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē 13. jūnijā pulksten 16.
Mākslinieks dzimis 1908. gada 15. jūnijā Grobiņas pagasta „Dziedoņos” Kārļa un Annas Stārostu ģimenē. Ceturtajam dēlam tiek dots vārds „Roberts”. Tā cilme meklējama senaugšvācu vārdu „slava” un „spīdošs” apvienojumā.
Vai tas bija nejauši izvēlēts vārds puisēnam, kuram pēc viņa sekoja vēl piecas atvases? Atbildes vecāku izvēlei nav, bet paša Roberta dzīves gājums liecina par šo vārdu savienojuma patiesumu.
Pat tad, ja viņa dzīves laikā to pamanīt un uztvert bija grūti jeb apgrūtinoši. Bet 100. jubilejas piemiņas izstādē Liepājas muzejā tas ir nepārprotami. Ja ne slava, tad spīdošs nepārprotami un neapstrīdami.
Spīdošs savā drosmē ielūkoties pats sevī, kļūstot par izcilu pašportreta meistaru. Bez izskaistinājuma un paštīksmināšanās. Glezniecības valodā apvienojot slavu ar spīdošo, nonākot pie meistarības.
Šādi arī veidota izstāde Liepājas muzejā, kuras centrālais tēls ir pats Roberts Stārosts. Viņa daiļrades pētnieks mākslas zinātnieks Alberts Eglītis raksta: „Roberts Stārosts savā daiļradē bija konsekvents reālists.
Viņa māksla sakņojas lielajā mīlestībā pret tēlojamo pasauli, neviltotajā sirsnībā, kāda ielikta katrā motīvā, ko veidojusi viņa ota vai zīmulis. Ārēji kluss un kautrīgs, Stārosts slēpa sevī lielu cilvēcisku un radošu temperamentu”.
Robertam Stārostam lemts pretrunu plosīts liktenis: zemei piesaistīts, bet radošu dzīvi dzīvojošs. Smagā zemkopja dzīves gaita, bet reizē ar to tuvība dabai un lauku sētas sadzīvei, kas veidoja Stārosta rakstura pievilcību, dodot bagātu sižetu klāstu gleznām un zīmējumiem.
Pēc mācībām Grobiņas pamatskolā Roberts iestājas Liepājas lietišķās mākslas vidusskolas dekoratīvās noformēšanas darbnīcā, bet 1932. gadā sāk studēt Latvijas Mākslas akadēmijā Ģederta Eliasa Figurālās glezniecības meistardarbnīcā.
Starp viņa pasniedzējiem akadēmijā ir arī izcilais latviešu portretists Voldemārs Tone. Studijas Stārosts beidz 1942. gadā, taču bez diploma saņemšanas. Pēc tam sākas ilgs un smags savas patiesības aizstāvēšanas ceļš, sarežģītais gājums uz atzīšanu, kas turpinās līdz pat traģiski pēkšņajam mūža noslēgumam 1958. gada 6. janvārī.
Piemiņas izstāde Liepājas muzejā tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Līdztekus augstajai dziesmai, kuru izdzied Stārosta pašportreti, pārliecinoši dungo lauku vide, uzlūkota ar mīlošām acīm, iezīmēta vai iegleznota turpat vai breigeliskā smalkumā, uzplaukst kluso dabu ziedi.
Līdz ar izstādes atklāšanu notiks mākslas zinātnieka Alberta Eglīša un rakstnieces Sandras Vensko sagatavotās grāmatas „ Roberts Stārosts. Latviešu pašportretu meistars” atvēršanas svētki, bet visas dienas garumā sadarbībā ar Latvijas pastu apmeklētājus Liepājas muzejā gaida vēl viens notikums – speciālā zīmogošana, kas veltīta mākslinieka simtgadei.
