Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo turpina sarukt un šā gada trešajā ceturksnī bija 489 miljoni latu jeb 12,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), aģentūra LETA uzzināja Latvijas Bankā (LB).
Iepriekšējā gada atbilstošajā periodā maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo bija 959,5 miljoni latu jeb 25,8% no IKP.
Kā aģentūrai LETA norādīja LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis, tekošā konta negatīvā saldo būtisko samazinājumu noteica preču negatīvā saldo attiecības pret IKP sarukums par 7,8 procentu punktiem, krītoties importam par 5,3%, savukārt eksportam saglabājot mērenu, bet stabilu izaugsmi 14,6% apmērā.
LB skaidro, ka līdz ar tautsaimniecības lejupslīdi jau ceturto ceturksni pēc kārtas būtiski saruka tekošā konta deficīts un galvenais iemesls bija preču importa kritums.
LB norāda, ka pozitīva ietekme bija arī kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecības pret IKP kāpumam par 3,1 procentu punktu, ievērojami samazinoties pārvedumiem no privātpersonu kontiem Latvijā uz ārvalstīm.
Mazāk pieauga pakalpojumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP un samazinājās ienākumu negatīvā saldo attiecība pret IKP.
Šā gada pirmajos deviņos mēnešos kopumā tekošā konta negatīvais saldo saruka līdz 15,4% no IKP, pirms gada tas bija 25,7% no IKP. Vājinoties iekšzemes pieprasījumam, jau no gada sākuma saruka preču imports, tādējādi tekošā konta deficīta samazināšanos noteica preču negatīvā saldo kritums.
Tekošā konta deficīta segumā turpināja dominēt ilgtermiņa kapitāls. Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā trešajā ceturksnī sasniedza 5,1% no IKP, savukārt iepriekšējā gada atbilstošajā periodā tās bija 7,3% no IKP.
Citu ieguldījumu pozitīvais saldo bija 9,7% no IKP, iepriekšējā gada atbilstošajā periodā tas bija 26,9% no IKP.
Lielākās kapitāla ieplūdes veidoja banku līdzīga apjoma ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumi, kā arī banku īstermiņa aizdevumu un noguldījumu ārvalstīs sarukums.
Savukārt lielākās kapitāla aizplūdes radīja nerezidentu noguldījumu samazinājums Latvijas bankās jeb 10,4% no IKP.
Rezerves aktīvi trešajā ceturksnī samazinājās par 25,5 miljoniem latu, bet kopumā no gada sākuma tie pieauga par 225,5 miljoniem latu.
LB norāda, ka, kredītiestādēm izvirzot arvien stingrākus kreditēšanas nosacījumus, turpināja kristies iekšzemes pieprasījums, sevišķi pēc ilglietojuma precēm – transportlīdzekļiem un citiem.
Savukārt eksporta apjoms gandrīz visās preču grupās palielinājās, vēl maz reaģējot uz ārējā pieprasījuma vājināšanos globālās finanšu krīzes ietekmē. Eksporta palielinājumu lielākoties noteica cenu kāpums, savukārt koka un koka izstrādājumu grupai bija vērojams gan fiziskā apjoma, gan cenu kritums.
LB uzsver, ka pieprasījuma mazināšanās un konkurences pieaugums ārējos tirgos turpmāk ierobežos eksporta cenu palielināšanas un jaunu tirgu iekarošanas iespējas.
Savukārt finanšu resursu pieejamības un ārvalstu tiešo investīciju ieplūžu mazināšanās ierobežos tālāku eksporta apjoma kāpumu. Darbaspēka izmaksu sarukums un pēdējos mēnešos vērojamais izejvielu cenu kritums, kā arī darbaspēka pieejamība pašlaik ir labvēlīgi faktori preču eksporta attīstībai, tomēr to pozitīvo ietekmi mazina Latvijas un tās galveno tirdzniecības partnervalstu atrašanās ekonomiskās izaugsmes lejupslīdes fāzē.
Kā aģentūrai LETA sacīja “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, “bangojošais okeāns, kura spēcīgie viļņi mētā Latvijas ekonomikas mazo kuģīti”, liek arvien vairāk saspringt gan tiem, kas atrodas uz komandas tiltiņa, gan visiem pārējiem.
“Lai mazinātu šo mētāšanu, ir jābūt skaidriem pasākumiem, kas mazinātu šo viļņu ietekmi. Straujā ekonomikas atdzišana un draudu pilnā nestabilitāte spiež arvien straujāk lemt par to, kā mazināt lielo ekonomikas nesabalansētību,” norāda Gašpuitis.
Gašpuitis uzsver, ka lielākais izaicinājums ir sabalansēt ekonomikas izdevumus ar ienākumiem jeb vēlmes ar iespējām, piebilstot, “ja līdz šim mūsu vēlmes tika kreditētas, tad patlaban šādas iespējas tuvojas nullei”. Gašpuitis norāda, ka arvien skaidrāk jāsāk izvērtēt ekonomikas patiesās spējas un tās jāsalāgo ar mūsu vēlmēm. Maksājumu bilance ļauj ieskatīties valsts kopējā veikumā un to izvērtēt.
“Kritums varēja būt arī lielāks, jo liela daļa tā uzlabojuma veidojās uz energoresursu, izejvielu un citu preču cenu krituma. Pozitīvi, ka uzlabojās pakalpojuma bilance par 36 miljoniem latu. Tāpat uzlabojās ienākumu posteņa un pārvedumu posteņu bilances,” norāda Gašpuitis.
Kārtējais maksājumu konts uzlabojās arī salīdzinājumā ar šā gada otro ceturksni. Tas uzrāda, ka bilance ir uzlabojusies par 98 miljoniem latu. “Turpina pieaugt eksports. Pakalpojumu veikums palicis iepriekšējā ceturkšņa līmenī. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir vērts izvērtēt šī uzlabojuma pamatu, kas uzrāda, ka uzlabojums ir noticis galvenokārt uz ienākumu posteņa rēķina,” norādīja Gašpuitis.
Gašpuitis uzsvēra, ka no vienas puses tas varētu šķist pozitīvi, jo samazina kārtējā maksājumu konta deficītu, “taču šā uzlabojuma pamatā ir investīciju atdeves samazināšanās jeb uzņēmumu peļņa. Tas savukārt nozīmē, ka samazinās šo uzņēmumu attīstības iespējas”.
Tādēļ Gašpuitis uzskata, ka kārtējā maksājuma konta bilances uzlabojums salīdzinājumā ar šā gada otro ceturksni ir vērtējams kā visai nosacīts, drīzāk negatīvs. “Latvijas vājais posms ir jau ilgstoši lielā ārējās tirdzniecības negatīvā bilance, kas samazinās ne tik strauji, kā būtu vēlams. Viennozīmīgi ārējās tirdzniecības bilance un kārtējais maksājumu konts kopumā turpinās uzlaboties,” uzskata Gašpuitis.
Gašpuitis norādīja, ka to noteiks pirktspējas kritums un piesardzīgais patērētāja noskaņojums, tomēr “joprojām ir jautājumi par eksporta veikuma noturīgumu un pasākumiem tā atbalstam”. “Tie joprojām tiek novilcināti, kas nozīmē kritiskās situācijas eskalāciju un to, ka tā izaugsme drīzumā strauji kritīsies. Jāturpina darbs, lai ierobežotu importu. Gaidāmais PVN paaugstinājums šādu rezultātu dos, tomēr ir jādomā arī par papildus pasākumiem,” uzsvēra Gašpuitis. Eksperts uzskata, ka tie veicami tā, lai neciestu eksports. “Statistika norāda uz to, ka eksporta veikums ir cieši saistīts ar importu. Tuvākajā laikā tieši starpniecības prasme būs viens no eksporta nodrošinātājiem,” uzskata Gašpuitis.
“Tuvākās prognozes saistās ar to, ka ekonomikas turpinās atdzist, samazinot pieprasījumu pēc importa. Tas ļaus uzlabot ārējās tirdzniecības bilances negatīvo bilanci. Turklāt, tā kā IKP turpinās samazināties, arī maksājumu bilances uzlabošanās kļūs mērenāka,” sacīja Gašpuitis.
Gašpuitis norāda, ka maksājuma bilances uzlabošanās notiks pakāpeniski un vienīgi mērķtiecīgas politikas īstenošanas balstīta. “Tā kā pasākumi eksporta un rūpniecības atbalstam nav iedzīvināti, bet nodokļu slogs ir audzis, krasa situācijas uzlabošanās eksporta jomā nav gaidāma,” uzskata Gašpuitis.
Kā aģentūrai sacīja “Swedbank” vecākais ekonomists Dainis Stikuts, mainoties tirgus konjunktūrai un pieaugot pesimismam, pieprasījums pēc importa precēm būtiski mazinās.
“Importa apmaksai izmantojot galvenokārt pašu ienākumus, tekošā konta deficīts automātiski kļūs sabalansēts. Latvijas gadījumā neliels pāris procentu deficīts ir jāuzskata par sabalansētu, ko viegli var nosegt ar gandrīz garantēta ES fondu neto ieplūdi, kas ir vismaz pusotra procenta no IKP, un neto ārējām tiešajām investīcijām, kas gan nākamgad varētu būtiski samazināties, bet šogad tās ir aptuveni 5% no IKP,” sacīja eksperts.
