Latvijā nevienlīdzība starp iedzīvotājiem ienākumu jomā ir viena no lielākajām Eiropā. Apvienoto Nāciju Organizācija iesaka to samazināt, izveidojot spēcīgu vidusšķiru. Tomēr eksperti norāda, ka Latvija ir nabadzīga valsts, krīzes laikā nevienlīdzība pat samazinājās un tas, vai tā turpinās palielināties vai samazināties, būs atkarīgs no ekonomikas attīstības scenārijiem.
Viesojoties Latvijā, ANO cilvēktiesību eksperts Sefs Lumina norādījis, ka krīze un ienākumu samazinājums visvairāk skāris tieši nabadzīgāko cilvēku daļu. Viņš skaidroja, ka pirmskrīzes periodā Latvijā bija spēcīga vidusšķira, kas pirms 2010. gada piedzīvoja triecienu, no kura nav atguvusies, un izaicinājums ir mazināt plaisu starp nabadzību un turību.
Lumina gan nesniedz tiešus ieteikumus, kā šo atšķirību mazināt, un arī konkrētas definīcijas, kā saprast vidusšķiru, nav. Eksperti norāda, tieši definīcijas trūkums ir viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem. Kamēr daļa cilvēku ar vidusšķiru saprot amerikāņu sapni par māju, mašīnu, suni un labu atalgojumu, tikmēr citi ar to apzīmē domāšanas veidu.
Sociologs Arnis Kaktiņš norāda, ka Latvija ir nabadzīga valsts un politiskā vara līdz šim nav izrādījusi aktīvu iniciatīvu ienākumu nevienlīdzības mazināšanai. Krīzes laikā lielākais smagums gūlies tieši uz nabadzīgāko un neaizsargātāko iedzīvotāju pleciem, tomēr tas arī ir laiks, kad pensionāri ieguvuši kaut nedaudz, tomēr lielākus ienākumus un, kā norāda DNB bankas eksperts Pēteris Strautiņš, nevienlīdzība tieši mazinājusies. Tas, kā tālāk attīstīsies vidusšķiras veidošanās, atkarīgs no īstenotās ekonomikas politikas. Strautiņš uzskata, ka nevienlīdzību varētu mazināt, palielinot neapliekamo minimumu, kā arī nekustamā īpašuma nodokli. Tikko īstenotās valdības nodokļu izmaiņas gan nav motivējušas šādām pārmaiņām.
