Latvijai būs vajadzīgas mērķtiecīgākas pūles un skaidra stratēģija, lai sasniegtu tālejošo mērķi par Māstrihtas kritēriju izpildi pēc iespējas ātri, ja iespējams, – līdz 2012.gadam.
To vēstulē Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) direktoram Dominikam Štrausam-Kānam pauž valdības pārstāvji, paužot Latvijas gatavību šajā termiņā pievienoties eirozonai.
Vēstuli no Latvijas puses parakstījuši Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC), finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Irēna Krūmane.
Valdības pārstāvji akcentē, ka Latvija jau ir izpildījusi dažus Māstrihtas kritērijus.
Nodomu protokolā tiek norādīts, ka lata fiksētais kurss būs monetārās politikas pamats arī turpmāk līdz eiro ieviešanai. Valūtas kursa piesaiste pēdējo 15 gadu laikā Latvijai bijusi veiksmīga un arī turpmāk tā veicinās stabilitāti ekonomikā, kuras atvērtība turpina pieaugt, tāpat kā eiro loma tajā.
Tiek skaidrots, ka lata piesaiste eiro nodrošinās tiltu dalībai eirozonā, kas samazinās banku un privātā sektora riskus un sekmēs ilgtermiņa izaugsmi.
Valdības pārstāvji norāda – lai saglabātu uzticēšanos lata piesaistei, nepieciešama konservatīva pieeja monetārajai politikai. Paredzēts saglabāt esošos kvantitatīvos ierobežojumus attiecībā uz ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumiem un galvenajām refinansēšanas operācijām, kā arī nodrošināt, ka naudas bāze pietiekami sedz Latvijas Bankas tīrās ārvalstu valūtas rezerves.
Turpmākas izmaiņas obligāto rezervju prasībās tiks veiktas tikai pēc konsultācijām ar SVF darbiniekiem.
Tiek akcentēts, ka tūlītēja un ilgtspējīga fiskālā konsolidācija dos skaidru signālu par Latvijas apņemšanos atjaunot stabilitāti un sagatavoties eiro ieviešanai.
Latvija plānojusi īstenot vidēja termiņa fiskālās pamatnostādnes, kas samazinās budžeta deficītu līdz Māstrihtas līmenim – 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) – 2011.gadā.
Tam būs nepieciešama strukturāla korekcija par sešiem procentpunktiem no IKP laikā līdz 2011.gadam, ko panāks, īstenojot plašas strukturālas reformas vienlaikus visos valdības līmeņos.
Tomēr valdības pārstāvji uzsver, ka sociālās nodrošināšanas tīkli tiks saglabāti, lai aizsargātu nabadzīgos iedzīvotājus no negatīviem ekonomikas apstākļiem, savukārt ieguldījumu izdevumi tiks saglabāti augstā līmenī, lai neapdraudētu ilgtermiņa izaugsmes izredzes. Tiks garantēti līdzekļi Eiropas Savienības finansētiem projektiem.
Tādējādi valdības pārstāvji norāda, ka Latvijas jaunā pieeja rāda noturīgu fiskālo konsolidāciju ar skaidri noteiktiem ilgtermiņa mērķiem, kas nodrošinās spēcīgu sabiedrības atbalstu, veicinās uzticēšanos valsts iekšienē un ārpus tās robežām un veicinās privātā sektora izaugsmi.
Valdības pārstāvji atgādina, ka ir veikuši vairākus pasākumus šo mērķu atbalstam. Pēdējo mēnešu laikā Latvija ir kontrolējusi budžeta izpildi, neradot nesamaksātas summas, nosakot būtisko izdevumu prioritātes, nodrošinot nodokļu iekasēšanu un summējot pieejamos naudas līdzekļus.
2008.gadā Latvija varējusi ierobežot valdības budžeta deficītu, izņemot banku pārstrukturēšanas izmaksas, aptuveni 3% no IKP apmērā.
