“Uz Īriju nebraukšu,” pārliecināti saka Mārtiņš Brants un turpina jaunās siltumnīcas pamatīgo karkasu apvilkt ar plēvi. Un tā nebūšot pēdējā. Izrādās, par labas kvalitātes gurķiem joprojām var prasīt un arī saņemt pietiekami augstu cenu.
Ceļ pašu spēkiem
Medzes pagasta “Rozītēs” līdzās vairākām apkurināmajām siltumnīcām, kurās aug gurķi un tomāti, sākusi slieties jauna – visos parametros varenāka. “Mūsu sapņu nams,” par jauno būvi saka Mārtiņa māsa Inta Brante.
Kokmateriāls daļēji ir pašu, arī būvniecība rit saviem spēkiem – jau mēnesi diendienā no saullēkta līdz rietam. Līdz rudenim būšot gatava “kā bankā”.
Par 12 metrus plato Polijā pirkto plēvi Mārtiņš nav sajūsmā. Dažviet tā metot “boganus”. Nav nozīmes plēves biezumam, bet gan tās materiāla izturībai. Ražotāji tai solot sešu gadu mūžu, Mārtiņš lēš, ka varētu kalpot astoņus. Ilgāks laiks neesot vēlams, tad plēve kļūstot tumšāka un gaismu necaurlaidīgāka.
ES naudu Branti neizmantojot. Mārtiņš teic, ka tās saņemšanas noteikumi viņu ierobežotu un pārbaudītāji varētu “piesieties”, piemēram, pie būvniecībā neievērotiem centimetriem. “Tad par projektu izdotā nauda būs izsviesta vējā.” Uz šādām tipveida siltumnīcām esot “pat bail skatīties”. Savējo Mārtiņš vērtē daudz augstāk.
Dārgākā būs apkure
Jaunā ziemas siltumnīca aizņem aptuveni 600 kvadrātmetru. Tajā visticamāk augšot gurķi vai agrās puķes un stādi. “Uzbūvēsim un tad pētīsim, kāds iekšā ir klimats,” stāsta Mārtiņš. Atkarībā no tā, tikšot izlemts par labu kādam augam.
Mārtiņš atklāj, ka smaga lieta būs apkures ievilkšana – tā varētu izmaksāt dārgāk nekā pati siltumnīca. Ideālākais variants esot centrālapkure, un par malku lētāku kurināmo viņš neredzot. Cits variants – uzstādīt ar šķeldu kurināmu katlu. Augsni veidos kūdras substrāts.
Dārgais ieguldījums atmaksāsies, pārliecināts Mārtiņš. Gurķu ražu šādā siltumnīcā varēšot vākt jau martā. “Un tad tikai par latu kilogramā tos nevarēs nopirkt. Noiets tiem ir, vajadzīgas jaunas platības.”
Viņu nebaida, ka “Rozītes” atrodas tieši vēju joslā. Saimnieki jau pieredzējuši un pārlaiduši vētru postījumus.
Tikai iestādīt – par maz
Siltumnīcās briest jau otrā zaļo dārzeņu raža. Tagad, kad saimnieks aizņemts celtniecībā, audzēšanu pārzina Inta. “Bet ja viņa neatnāktu pajautāt padomu, dabūtu rājienu,” saka Mārtiņš un ir arī paškritisks: “Ne vienmēr man viss padodas.” Rezultātu dodot pieredze un izpēte. Viena siltumnīca gandrīz visu laiku atvēlēta šķirņu izmēģinājumam. Iesējot simtu jaunas šķirnes sēklu un pētot, kā augs.
“Šie ir ēdelīgāki, pie tiem jāpiestrādā vairāk. Ar mazāk prasīgajiem ir mazāk kreņķu,” tomātu valstību izrāda Inta. Galvenokārt esot jāuzmana, vai lapas ir veselas.
Gurķus Branti nolasa katru dienu. Ja nakts bijusi silta, ievākums ir lielāks. Tirgus gurķis sverot no 120 līdz 130 gramiem un ietilpst saujā. Sākot lasīt pēc pulksten astoņiem vakarā, šis darbs aizņemot trīs četras stundas. Agrāk nevarot, lai gurķi nebūtu savītuši. Kastēs tos neber, bet rūpīgi saliek.
Siltumnīcās darba netrūkst arī dienā – jāmēslo, jālaista, jāveido auga stāvs.
“Nogaršo” konkurentus
Dārzeņus Branti realizē tirgū, kur tiem ir labs noiets. “Mūsu produkcija nav lēta, varbūt pat dārgākā pilsētā,” atzīst Mārtiņš. “Mani gurķi ir citādāki,” viņš vērtē, bet knifus neatklāj.
Taču nevarot sūdzēties, ka tos nebūtu, kur likt, drīzāk otrādi – pat pietrūkstot. Par pilsētnieku zemo pirktspēju Mārtiņš izsakās skeptiski: “Jāprot dzīvot arī ar mazumiņu.”
“Tos, kuri strādā saimniecībā, parasti neredz,” Inta smej par to, ka klienti atpazīst un par dārzeņu audzētāju uzskata viņu mammu Ārija, kura pastāvīgi sastopama Pētertirgū. Tirgū gurķus nekad nemērcējot ūdenī, lai tajos neveidotos “švamme”. Turklāt uz tirgus galda gurķis tiek likts kopā ar galā esošo ziedu.
Inta pastāsta, ka krasajās temperatūras svārstībās veidojas līkie gurķi. Uz letes tādus neizliek, taču tiem esot savi klienti, kuri tos iecienījuši marinēšanai.
Branti šad tad nopērkot konkurentu gurķus pagaršošanai. “Atšķirība tomēr ir,” spriež Inta. Lai gurķis būtu garšīgs un sulīgs, esot jāprot tādu izaudzēt.
“Ne jau vienmēr biznesā viss veicas,” atzīst Inta, bet viņu ģimene neesot no čīkstētājiem.
