Saimniecībā esošās meliorācijas sistēmu būves un ierīces ir jāuzrauga un jākopj zemes īpašniekam vai lietotājam. Melioratori vēro, ka zemnieki tās atstāj novārtā. Savukārt lauksaimnieki iebilst, ka nav tik spēcīgi, lai to apmaksātu.
“Apsekojot laukus, konstatēsiet darbus, kas veicami meliorēto platību sakārtošanai, un varēsiet izvērtēt, kuri ir paveicami pašu spēkiem un kādu veikšanai nepieciešama valsts palīdzība,” aicina Grobiņas pagasta lauku attīstības speciāliste, melioratore Anna Viņķele. Viņa paslavē “Kraujās” mītošās Apolonijas Kaņepes ģimeni, kas pašu spēkiem allaž uztur kārtībā grāvjus un noteku. A. Kaņepe to uzskata kā pašsaprotamu lietu, un laukos lieks mitrums neuzkrājas.
Vērgales pagasta “Sproģu” saimnieks Ainars Vigulis pastāsta, ka iztekas kopj pats, bet problēmas rada valsts pārziņā esošā netīrītā upīte. Uz laukiem stāvošais ūdens norādot vietas, kur bojātas drenas, tās dažkārt aizlauzusi smagā tehnika.
Pakalpojumus nepieprasa
Meliorācijas sistēmās galvenokārt aizaug notekas un problēmas sākas tur, kur pie viena grāvja “satiekas” vairāki īpašumi, novērojis Dienvidkurzemes lauksaimniecības pārvaldes inspektors Visvaldis Krūze.
Profesionāli veikti meliorācijas darbi ir dārgs pasākums. Zemnieki naudu sistēmu kopšanā neiegulda, novērojis V. Krūze. To maz dara arī lielsaimniecībās, vērtē meliorators Juris Gusts. Zemnieki apbraucot slapjajai vietai apkārt un to nemaz neapstrādājot.
“Zemnieki mūsu pakalpojumus nepieprasa,” atzīst SIA “Melioserviss” vadītājs Jānis Ameriks. Viņš salīdzina, ka intensīvs darbs bijis pirms aptuveni desmit gadiem, bet, mainoties valsts atbalsta politikai, pirms trim četriem gadiem tas apsīcis. Sakārtot paspēts pavisam maz. Viņaprāt, situācija mainītos, ja atgrieztos pie sistēmas, kad īpašnieka līdzfinansējums darbu veikšanai bijis 20–30 procentu, bet pārējo summu segusi valsts.
Turklāt pārāk sarežģīta un birokrātiska esot papīru kārtošana. Pašiem tad ir vajadzīga “lieka” nauda, ko ieguldīt, norāda A. Vigulis.
Ar “krievu” tehniku
“Ja būtu Eiropas Savienības vai valsts atbalsts, gribētāju netrūktu,” piekrīt V. Krūze. Tie, kuri izrādot interesi, cenšoties ko pielabot paši. Savu zemi neapstrādājot, aizaug arī grāvji. J. Ameriks norāda vēl kādu niansi – neviens negrib ieguldīt naudu nomātā zemē.
V. Krūze spriež, ka galvenais stimuls zemniekam ķerties pie šī darba ir applūdis lauks, kur tiek zaudēta raža.
Tad pašam jāsameklē materiāli, jāatrok un jāieliek jaunas drenas. Esot problēma atrast tehniku, ar ko izrakt nepieciešamās tranšejas. Neesot vairs veco kadru, kuri zinājuši sistēmu izvietojumu un kopšanas knifus, bet esot pieejamas “Zemes īpašuma meliorācijas pases”, kurās redzams šo būvju un ierīču izvietojuma plāns. J. Ameriks pastāsta, ka viņa firmā strādā “vecā kaluma” vīri, taču ar padomju laikā ražotu tehniku, iegādāties modernāku neatmaksājoties.
Polderus neizmanto
Valsts nozīmes meliorācijas būvju un promteku apsaimniekošanu ar 1. jūliju no Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārņems VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ).
Tās Meliorācijas departamenta Kurzemes nodaļas Liepājas sektora vadītājs J. Gusts stāsta, ka Liepājas rajonā pārzināmo promteku kopgarums ir 530 kilometru. Posmi ir aizauguši, tīrīšanas darbi nav veikti, situāciju savā “saimniecībā” raksturo J. Gusts. Viņš apstaigājis aptuveni 150 kilometru un konstatējis, ka bebri pārsvarā saimnieko sānu grāvjos.
ZNNĪ Liepājas sektorā strādā arī meliorators Imants Rožkalns un atbild par polderu būvēm Nīcas un Otaņķu pagastā. Septiņās sūkņu stacijas, kas darbojas jau vairāk nekā 30 gadu, stāvoklis esot labs. Taču J. Gusts norāda problēmu: valsts iegulda naudu, polderos atsūknējot ūdeni, bet zeme netiek izmantota. Tā sākotnēji domāta zālāju audzēšanai, bet tagad pārsvarā tur audzējot dārzeņus un citas kultūras.
Viens pret visiem
Visas sistēmas ir pakārtotas promtekām, un, ja tās nedarbojas, traucētas arī pārējās, skaidro J. Gusts. Promtekas kā būves piederot valstij, bet to zeme – zemniekam. Arī grāvī ieaugušie koki esot zemnieku, un dažkārt viņi negribot atļaut, ka uz viņu zemes tiek novietota tehnika. Melioratori drīkstot darboties desmit metru servitūta zonā, īpašnieku pirms tam brīdinot, taču gadoties, ka viņš neparakstās, ka ir brīdināts. Padonē, kur tīrījuši strautu, zemnieki piekrituši, bet viens nē. Taču apiet šo posmu arī nevarot, jātīra viss.
J. Gusts pastāsta, ka šogad apsekos, izstrādās plānu un tad, vadoties pēc piešķirtajiem līdzekļiem, veiks nepieciešamos darbus. Liepājas rajons esot neizdevīgā situācijā, jo liela daļa naudas aiziet aptuveni 10 tūkstoš hektāru polderu platību apsaimniekošanā.
Lauksaimniecība pastāvēs arī turpmāk, tāpēc meliorācijas sistēmu sakārtošana būtu jārisina valsts līmenī, uzskata A. Vigulis.
