Medzes kultūras nama grīdas segums pāris mēnešus pēc rekonstrukcijas darbu beigām kļuvis nelīdzens. Patlaban nav skaidrs, par kādiem līdzekļiem defektus varētu novērst.
Kultūras namu pēc atjaunošanas SIA “Kurzemes amatnieks” nodeva pērn maija vidū. Pirmais izliekums parketa segumā pamanīts pie zāles ārsienas jau pagājušajā vasarā. “Tūlīt pēc novada izveidošanas bija iedzīvotāju sapulce, tad vīri ievēroja, ka grīdai mala atliekusies,” stāsta kultūras nama vadītāja Ligita Krasta.
Toreiz lietpratēji sprieduši, ka būvnieki nav atstājuši rezerves telpu, jo parkets mēdzot nedaudz izstiepties vai sarauties. Bet, laikam ejot, visas grīdas garenvirzienā izveidojušies iedobumi un pacēlumi. “Dejotāji pēc ballēm žēlojas, ka kājas ķeras,” teic L. Krasta.
Līgumā SIA “Kurzemes amatnieks” savu meistaru darbam solījis divu gadu garantiju, tomēr defektu labošanu būvnieki visticamāk neveiks, jo uzņēmums ir maksātnespējas procesā. Uz uzņēmuma SIA “Kurzemes amatnieks” bāzes izveidots jauns SIA – “Kurzemes amatnieks a”. Tā vadītājs Aldis Rudzītis, kas bija arī pie “Kurzemes amatnieks” vadības stūres, strikti atbild, ka jaunais uzņēmums neesot iepriekšējā saistību pārmantotājs un “Kurzemes amatnieka” slēgtie garantijas līgumi uz to neattiecoties.
Projekta būvuzraugs Ivars Silacērps norāda, ka grīda kultūras namā ielikta tā, kā paredzēts projektā. Problēmas radušās mitruma un temperatūras režīma dēļ. Parketa segumam labvēlīgākie apstākļi esot 18 līdz 20 grādu siltums, un mitruma galējā robeža nedrīkstot pārsniegt 60 procentus. “Taču tādā režīmā darbināt apkuri un ventilāciju, protams, iznāk ļoti dārgi. Labākais risinājums būtu bijusi siltumtrases pagarināšana un centrālapkures pieslēgšana, bet par to pagastu “precību naudu” iznāca, tas, ko tagad redzam,” spriež I. Silacērps.
Kultūras namā plānota apsilde ar elektrisko sildītāju, kas salāgots ar ventilācijas sistēmu. Sākotnēji tas licies ļoti izdevīgs, jo apkuri var ieslēgt pirms sarīkojumiem un sasildīt zāli līdz vajadzīgajai temperatūrai, skaidro kultūras nama vadītāja.
“Sastādījām defektu aktu, sagatavojām vēstuli un iesniedzām Grobiņas novada domei. Tagad gaidām atbildi,” pastāsta Medzes pagasta zemes ierīkotāja un lauku attīstības speciāliste Vizma Lapuķe.
“Īstenībā problēma slēpjas pašā simtgadīgajā namā. Tā rekonstrukcijas projekts bija par vieglu,” atzīst Grobiņas novada domes izpilddirektors Aivars Galeckis. “Pamatīgākais darbs bija jumta remonts, bet pārējais – tikai tāds kosmētiskais. Tur vajadzēja likt hidroizolāciju pamatiem, veikt ēkas siltināšanu un pavisam citu apkures režīmu,” viņš nopūšas.
Lai patiesi ēku savestu kārtībā, būtu nepieciešami vairāki simti tūkstoši latu. A. Galeckis apstiprina, ka šāgada budžetā tādas naudas nav.
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš norāda, ka šajā gadījumā visticamāk nav precīzi ievēroti visi nosacījumi, ko prasa Vispārējie būvnoteikumi. “Pasūtītājam bija jāparedz līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Arī būvuzraugam un projekta autoruzraugam bija laikus jānovērtē paveiktais,” viņš skaidro un ieteic pasūtītājiem pakonsultēties ar juristiem.
