Kad vajadzīgs lietus, jārīko pļaušanas sacensības, – jauns tautas ticējums izskan no to ļaužu mutēm, kuri sestdien pulcējas Dunalkā. Pērn tas mērcējis pamatīgāk, bet šogad atveldzē pēc ilga sausuma perioda.
Pļaušanas sacensības Dunalkā notiek otro reizi, un šogad ar Liepājas rajona padomes finansiālu atbalstu bija iecerētas kā visa rajona pasākums. Taču bez mājiniekiem piedalās vien Durbes novada un Grobiņas pagasta komandas. Dunalkas pagasta padomes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs izsaka nožēlu, ka grūti atrast datumu, kad nebūtu citu pasākumu. Turklāt šis sanācis tieši pēc pamatskolu izlaiduma.
Sacensības notiek deportēto piemiņas dienā, un A. Radzevičs aicina viņus godināt ar darbu, kas latviešiem allaž bijis tuvs. Pēc klusuma brīža viņš kopā ar rajona padomes priekšsēdētāju Aivaru Šili ziedus noliek pie Andreja Spāģa piemiņas akmens Dunalkas centrā.
Sacensības kā pastaiga
“Ja nav laba pļāvējiņa, lai stāv pļava atmatā,” brīdina “Atštaukas”, ataicinātas sacensību dalībnieku iesildīšanai un uzmundrināšanai, taču tas nevienu nespēj atbaidīt. Grobiņnieki pielaiko, kā labāk uzsiet raibos lakatiņus, bet durbeniekiem komandas ietērpa problēmu atrisina novada vadītājs Uldis Strazds, atvedot vienādas cepures.
Pēc izlozes pirmajam vālā doties iznāk visjaunākajam dalībniekam – 12 gadu vecajam Jānim Lagzdiņam. Viņa radinieces Endija, Madara un Melita sacenšas savā starpā tāpat kā pērn, bet vietas sadala citādāk.
Prieku, ka jaunieši arī pieprot seno pļaušanas veidu, pauž Dunalkas lauku attīstības speciāliste Santa Brāle.
Grobiņniece Māra Dobelmane stāsta, ka darbs ar izkapti viņai ir ikdienišķa lieta, izpļaujot dārzu. Tā varot gan ietaupīt degvielu trimerim, gan saglabāt slaidu vidukli.
Kā ar žileti! – skatītāji novērtē 73 gadus vecā durbenieka Armīna Lieģa veikumu. Viņš pats teic, ka te tikai tāda pastaiga vien ir. Mājās viņš sienu sapļaujot tikai ar rokām, katru dienu pļavā pavadot aptuveni trīs stundas vēsā rīta cēliena. “Tāpēc jūtos mundrs un esmu vesels,” viņš spriež.
Uzmundrina mazbērni
Tiesnešu brigādei jau pagājušā gada pieredze. Durbes novada lauku attīstības speciāliste Maija Lankupa pastāsta, ka viņu uzdevums ir precīzi fiksēt laiku un ielikt punktus par pļāvuma kvalitātes rādītājiem. Šo datu apstrādi pēc tam veic un dalībniekus pēc izcīnītajām vietām sarindo datorprogramma, ar kādu vērtē šādas sacensības valsts mērogā.
Līdzjutēju un skatītāju ir sanācis vairāk nekā pļāvēju.
Nestreso, viss jādara ar mīlestību! – savējo uzmundrina Dunalkas jauniešu pulciņš.
Ome, ome! – ritmiski skandē durbenieces Maldas Miķelsones fani.
Bet grobiņniece Ausma Būre ar mobilo sakaru starpniecību par notiekošo informē mājās palikušos.
Pirms komandu sacensībām durbenieki jau jūtas ar uzvaru kabatā, jo iepriekš izstrādājuši taktiku. Pirmais pļaušot visātrākais, lai nākamais laikus var doties vālā, bet komandas sievietei pēc vīru platajām spailēm atlikšot piespicēt vien maliņu. Tas viņiem izdodas, bet problēmu rada balvu nogādāšana mājās – katram tiek dārza ķerra.
Vērojot notiekošo, “āķi lūpā” sajūt Dunalkas “vecā gvarde”, un pie izkaptīm ķeras arī A. Radzevičs, kādreizējais kolhoza vadītājs Jānis Griezītis un citi seniori.
UZZIŅAI
Pļaušanas sacensību uzvarētāji
* Komandas
1.Durbes novads
2.Grobiņas pagasts
3.Dunalkas pagasts
* Ģimenes
1. Miķelsoni no Durbes novada
* Zēni līdz 13
1.Ints Štrāls
2.Jānis Lagzdiņš
* Jaunieši līdz 18
1. Mārtiņš Mazdrēvics
* Jaunietes līdz 18
1.Endija Briede
2.Madara Lagzdiņa
3.Melita Lagzdiņa
* Dāmas
1.Malda Miķelsone
2.Indra Dāvidsone
3.Māra Dobelmane
* Kungi līdz 50
1.Māris Andersons
2.Uldis Strazds
3.Dzintars Skrundenieks
* Kungi pēc 50
1.Armīns Lieģis
2.Edgars Miķelsons
3.Imants Dāvidsons
