“Mēs esam ļoti neaizsargāti,” laucinieku bezspēcību produkcijas uzpircēju priekšā raksturo Mudīte. Viņas zvans redakcijai par SIA “Ābolīt’s” pieredzēto beidzas ar negaidītu pavērsienu.
Limits izpildīts
Mudīte pastāsta, ka viņas radinieki pirms trim nedēļām pieteikuši ābolus pārstrādei SIA “Ābolīt’s” par pieciem santīmiem kilogramā. Pagājušajā ceturtdienā piezvanījuši atkal, atbildēts, ka pieņems. Nedēļas nogalē saaicināti talcinieki, un pirmdien traktora piekabē uz cehu nogādātas 5,25 tonnas ābolu. Parādīta vieta, kur tie jānoliek, bet tad pieņēmēja paziņojusi, ka ābolu vairāk nevajag. Mudīte devusies pie vadītājas Millijas Anziķes. Viņa apstiprinājusi, ka vairāk pieņemt nevar, tomēr piedāvājusi divus santīmus par kilogramu. Lai nevajadzētu vest atpakaļ, saimnieki bijuši spiesti piekrist. Pēc tam sarēķinājuši, ka, samaksājot palīgiem un par transportu, finansiālais guvums ir ar mīnusa zīmi.
Pirmdien pēcpusdienā, iepriekš nepiesakoties, “Kursas Laiks” M. Anziķi cehā nesastapa. Ābolus vairāk nepieņemam, viņa apstiprināja otrdien pa tālruni. Esot izpildīts sulas sagatavošanas limits, bet ceha ekonomiskās darbības rādītāji esot komercnoslēpums.
Rindas vairs nav
Šie saimnieki bija pieteikuši trīs tonnas, bet atveda vairāk, skaidro M. Anziķe. Par tām esot samaksāti solītie pieci santīmi, bet par nepieteiktajām 2,25 tonnām – divi santīmi kilogramā. Turklāt nauda jau esot ieskaitīta viņu kontā. “Tā tiešām ir,” saimnieks Gunārs ir patiesi pārsteigts gan par pārskaitījuma ātrumu, gan summu. Viņš apgalvo, ka, ābolus nododot, par diferencētu samaksu nekāda runa nav bijusi.
Savukārt Mudīte pastāsta par citu sarunu ar M. Anziķi – ābolu pieņēmējas teikto, ka samaksās trīs četru dienu laikā, viņa raksturojusi kā “viena tante teica” un noteikusi piecu līdz desmit dienu ilgu termiņu.
“Esmu pelnījusi uzslavu, ka septembrī cehs strādāja augu diennakti un pieņēma ābolus par augstāku cenu nekā citi,” uzskata M. Anziķe un apgalvo, ka rindā uz ābolu nodošanu vairāk neviens nestāv.
