Līdztekus tradicionālajām segām visdažādākajās krāsās un noskaņās Agra Vaitkus, audēja no Otaņķu “Splītēm”, sākusi aust lina masāžas brucekļus pirts vajadzībām. Lina aušana noder mazbērnu mācīšanai aušanas darbos, jo labāk ir sākt ar kaut ko nelielu, tā audēja.
“Lina dvieļi ir darbietilpīgs process, tādēļ jāizvēlas kāds neliels darbiņš, lai bērnam pietiek pacietības to pabeigt. Mans divpadsmitgadīgais mazdēls Rihards jau tīri labi ielauzies aušanā. Pārdošanai, protams, vajag vairāk par dažiem, tādēļ masāžas brucekļus aužu arī pati, tajos ieliekot viskozes dzīparu. Pirtslietas latviešiem ir tuvas, un ceru, ka tirgū prece būs pieprasīta, lai gan ar pircējiem neko nevar zināt,” atklāj A. Vaitkus.
Jautāta, vai izdevies par aušanu ieinteresēt vēl kādu bez mazdēla Riharda, A. Vaitkus atzīst, ka bijis vēl viens radu zēns, kuram ļoti patikusi aušana. “Pati varu vien brīnīties, ar kādu degsmi un aizrautību puikas metās pie stellēm. Agrākos laikos jau daudzi vīri strādāja par audējiem,” piebilst otaņķniece.
Lielākais un praktiski vienīgais preču noiets meistarei ir gadatirgū Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Šogad vasaras darbnīcā tapušas dažas segas un lakati. Daudz laika atstāts mazbērniem, un ziema meistarei solās būt saspringta. “Līdz nākamajai vasarai jāsastrādā vairāk. Lauka darbnīcā šovasar tik piecus deķus noaudu,” saka meistare. A. Vaitkus vasaras darbnīca ierīkota šķūnī. Vasarā te strādājas daudz labāk ne tikai tādēļ, ka miers, lauka gaiss un noskaņa, bet arī nenomoka lapsenes. “Visu vasaru tās mani ir nomocījušas, jo ieperinājās koridora priekštelpā. Pirms viesu uzņemšanas dažkārt nākas lietot mušu sitamo,” atklāj audēja.
