“Cilvēks, kurš cieši iesakņojies savā dzimtajā pusē, par savu pagastu, tā vietām un paaudzēm interesējas” – tā par Ausmu Padalku senlietu krātuves viesu grāmatā raksta Fricis Plostnieks. Jā, Ausma Padalka šogad 27. februārī sagaida savu septiņdesmito jubileju, joprojām aktīva, darbīga, idejām bagāta.
Ausma dzimusi 1944. gadā Jūlija Alberta Kundziņa un Otīlijas Kundziņas (dzimusi Role) ģimenē, vēlāk ģimenei pievienojas brālis Ilmārs. Mācījusies tepat Sikšņu pamatskolā, vidusskolas gudrības apgūtas Nīcā. Tad, skolotājas Intas Roles mudināta, iestājas Latvijas Universitātē. Sākotnējais sapnis apgūt jurista izglītību atdūrās pret ļoti mūsdienīgu lietu – bija vajadzīgs vismaz divu gadu stāžs. Tā nu universitāte absolvēta 1967. gadā un iegūta ekonomista kvalifikācija. Vēlāk apmeklēti pionieru vadītāju, skolu direktoru kursi un darba gaitas aizved uz skolu.
Vislielākā daļa no Ausmas darba dzīves ir saistīta ar Sikšņu pamatskolu. Tajā viņa strādā no 1963. gadam līdz 1999. gadam, deviņus gadus esot pionieru vadītāja, 11 gadus – vēstures un ģeogrāfijas skolotāja, pulciņu vadītāja, klases audzinātāja. Kā sava darba turpinātāju Ausmu saredz tā laika skolas direktore Vaira Kundziņa, un tā 16 gadus viņa ir skolas direktore. Šajā laikā iedibina dramatiskā pulciņa tradīciju, piesaista šūšanas, keramikas, moderno deju un foto pulciņa vadītājus, kā arī atbalsta dažādus sporta pulciņus un sekmē audzēkņu rezultātus.
Strādājot skolā, Ausma aizsāka vēl vienu darbu piecdesmit gadu garumā – novadpētniecību, dzimtā pagasta un tā ļaužu vēstures izpēti, liecību vākšanu un atmiņu apzināšanu. Uzraksta grāmatu “Dunikas pagastam 75” un “Skolai 100”. Joprojām sadarbojas ar Okupācijas muzeju, pētot, palīdzot dokumentēt un veidot videoliecības par okupācijas režīmā cietušajām personām un Otrā pasaules kara gaitu Dunikas pagastā, joprojām uztur saziņu ar ārzemju latviešiem, kuru saknes ir Dunikas pagastā. Pētījumos ir savākti daudz materiālu, pie Sikšņu pamatskolas atklāta piemiņas plāksne mazpulku dibinātājam Latvijā, skolotājam Rihardam Kalniņam, 2013. gadā Smiltnieku kapos atklāts piemineklis Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Jānim Dižgalvim.
Jau no bērnu dienām Ausmu saista skatuve. Piecu gadu vecumā viņa ir iesaistīta pašdarbnieku izrādē “Ugunī”. Vēlāk jau piedalās izrādēs un no vidusskolas brauc uz mēģinājumiem lugām “Sūnu ciema zēni”, “Atvasara”, “Jaunība”, “Viena ugunīga kļava”, “Zeme un jūra”, “Tā sākās diena” un vēl daudzās. Tajā pašā laikā Ausma dzied korī. Šī visu laiku aktīvā piedalīšanās pašdarbībā noteikti bija priekšnoteikums, lai 1990. gadā Ausma pieņemtu izaicinājumu vadīt kultūras dzīvi Sikšņos. Viņa ieviesa gadatirgu tradīciju Sikšņos, ar mūziku, izsoli un dažādiem cienastiem piesaistot pat četrus simtus apmeklētāju. Ļoti bieži rīkoja izbraucienus uz Liepājas un Rīgas teātru izrādēm, veda jauniešus uz sporta spēlēm un koncertiem gan tuvu, gan tālu. Tā paša gada 2. martā noorganizēja vērienīgu pašdarbības kolektīvu sadraudzības pasākumu Ogres rajonā, turp aizvedot teātra izrādi, diskotēku, instrumentālo ansambli. Vēl Ausma par tradīciju izveidoja tematiskos atpūtas vakarus, pilngadības svētkus, un, protams, visi tā laika jaunieši atceras diskotēkas katru nedēļas nogali.
Visu mūžu Ausmu ir saistījis sports. Ir izcīnītas 1. vietas republikā starpkolhozu spartakiādēs, četrus gadus pēc kārtas uzvaras galda tenisā. Rajona komandas sastāvā piedalījās sacensībās Siguldā, Ogrē, Preiļos, Madonā. Tā ir pagājušas lielāka daļa sestdienu un svētdienu un tā turpinājās, iesaistoties veterānu sporta sacensībās. Šo sporta mīlestību ir pārmantojusi Ausmas ģimene – meitas Marika un Lienīte un trīs mazmeitas Simona, Helēna un Viktorija, kurām par šoferi ir bijusi, vedot gan uz sporta skolu Liepājā, gan mūzikas skolu Nīcā.
Viņa ļoti rūpīgi seko līdzi jauniešu izaugsmei ne tikai savā ģimenē, bet arī sabiedrībā. Ir konsultante diplomdarbiem, pētnieciskajiem darbiem, klātienes un neklātienes konkursiem, kā arī privātstundās palīdzējusi tikt galā ar vēstures un matemātikas līkločiem.
Ausma joprojām aktīvi iesaistās mūsdienu sabiedriskajās aktivitātēs. Ir bijusi deputāte Dunikas pagastā un pagājušajā sasaukumā Rucavas novada domē, nesen iesaistījusies un uzņēmusies vadību Dunikas pagasta senioru kopā. Arī grūtā brīdī, izvadot tuviniekus pēdējā gaitā, Ausma ir gatava palīdzēt. Sadarbībā ar Dunika pagasta tautas namu pagājušogad noorganizēja interesantu Muzeju nakts pasākumu ar īstiem mednieku stāstiem, medību trofejām un pankūkām. Ausma ir tā, kura regulāri informē vietējo un reģionālo presi par svarīgiem notikumiem un cilvēkiem Dunikas pagastā. Teātris vēl joprojām Ausmu neatstāj vienaldzīgu, un viņa apmeklē izrādes ne tikai pati ar savu ģimeni, bet arī noorganizē izbraucienus pagasta iedzīvotājiem. Ausma labprāt piedalās un noorganizē piemiņas pasākumus un izbraucienus ar represētajiem ļaudīm un senioriem.
Novēlējums jubilejā – spēju raudzīties un ieraudzīt, dzirdēt un saklausīt, darīt un izdarīt un, protams, saglabāt spēku, veselību un optimismu!
