“Mani interesē, vai ir iespēja neregulāri, bez noteiktām dienām un laikiem Liepājā veikt brīvprātīgo darbu, piemēram, doties uz slimnīcu vienkārši tāpat palīdzēt. Protams, es nedomāju medicīniski, bet sanitārā ziņā. Teiksim, Paliatīvajā nodaļā palasīt vientuļākiem slimniekiem, izvest laukā, palīdzēt apkopt vai jebko citu. Vēlētos darīt tāda veida darbus, bet, tā kā esmu strādājošs cilvēks spēka gados, ieplānot konkrētu grafiku nevaru,” vaicā “Kursas Laika” lasītāja Ilze Zariņa.
Iedzīvotājiem vēlme iesaistīties brīvprātīgajā darbā ir, taču Latvijā vēl jānostiprina apziņa, ka tas dod ieguvumu karjeras izaugsmei un veicina komunikācijas prasmes.
Interese pieaug
Brīvprātīgā darba likumā ir noteikts, ka to organizēt ir tiesības pirmām kārtām biedrībām un nodibinājumiem, tajā skaitā arodbiedrībām un to apvienībām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm, politiskajām partijām un to apvienībām un sociālajiem uzņēmumiem, skaidro Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas sabiedrības pārvaldes speciāliste Brigita Dreiže.
Tieši šobrīd Liepājā ir uzsākts darbs pie brīvprātīgā darba iespēju apkopojuma. Tas tiks publicēts Liepājas mājaslapā un būs pieejams ikvienam visu laiku. Kāpēc tikai tagad? “Tāpēc, ka pēc brīvprātīgā darba dienu organizēšanas maijā redzams – ir pieaugusi cilvēku informētība un interese par iesaistīšanos šajā darbā,” viņa skaidro.
Liepājā brīvprātīgo darbu var organizēt dzīvnieku patversmēs un jebkurā Sociālā dienesta iestādē, pirms tam sazinoties ar iestādes vadītāju. Interesi strādāt ar brīvprātīgajiem gadu no gada izrāda valsts sociālās aprūpes centri “Kurzeme” un “Liepāja”, dienas centrs personām ar garīgās attīstības traucējumiem, veco ļaužu dzīvojamā māja, sociālā māja Flotes ielā, Sociālā dienesta Atkarību profilakses centrs, arī pirmsskolas izglītības iestādes “Zīļuks”, “Mazulītis”, “Pienenīte” un citas, uzskaita
B. Dreiže. Brīvprātīgo darbu var veikt arī jebkurā biedrībā. “Cilvēki, kuri strādā nevalstiskajās vai reliģiskajās organizācijās, arī ir brīvprātīgie. Ja Liepājā ir reģistrētas 1065 nevalstiskās organizācijas, kā arī ap 40 reliģisko organizāciju, tad jāsecina, ka liepājnieki ir atvērti palīdzēt viens otram,” uzsver B. Dreiže.
Arī Liepājas reģionālajā slimnīcā ir iespējams veikt brīvprātīgo darbu, apstiprina sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase. Kas jādara? “Šim cilvēkam ir jāinteresējas pie konkrētās nodaļas virsmāsas par nosacījumiem, kādi ir jāievēro brīvprātīgā darba veicējam, jāuzraksta iesniegums. Brīvprātīgais slimnīcā var veikt sanitāra darbu, izklaidēt pacientus Sociālās aprūpes nodaļā un veikt citus noderīgus darbus.”
Atslogs darbiniekiem
Brīvprātīgais darbs noder vai var būt apliecinājums arī karjeras izaugsmes veicināšanā, jo brīvprātīgie iegulda savas zināšanas un prasmes. Bieži brīvprātīgais darbs ļauj vai liek mācīties kaut ko jaunu – darbs, nesaņemot algu, bet gandarījumu par paveikto un sniegto palīdzību sabiedrības labā, ir vērtīga prakse.
“Vidusskolas laikā, darbojoties organizācijā “Sarkanais Krusts”, sapratu, ko vēlos darīt nākotnē, jo iepraktizējos pirmās palīdzības sniegšanā – rīkojām sacensības, paši mācījāmies,” stāsta mediķe Meldra Avotiņa, kura studiju laikā Rīgā iesaistījās brīvprātīgajā darbā slimnīcā un bērnunamā – bērniem lasīja priekšā grāmatas, rotaļājās. “Tiem, kuri strādāja brīvprātīgo darbu, dzīvē pēc tam viss kaut kā padevās vieglāk,” viņa secina. “Vispār tajos laikos, kad es darbojos brīvprātīgajā darbā, šī aktivitāte bija ļoti populāra. Vienus motivēja jautra kompānija, citus – iespēja redzēt pasauli un iepazīties ar citiem cilvēkiem, vēl citus – mācīties un palīdzēt citiem. Daudzi mani paziņas izmantoja iespēju darboties brīvprātīgajā darbā, tostarp politisko partiju pasākumos, invalīdu biedrībās, jo tā bija iespēja redzēt, kā rodas notikumi un top pamati, pārmaiņas sabiedrības nostājā dažādos jautājumos. Mūsu organizāciju vadītāji teica, ka esam diezgan spilgtas personības, pēc tam nevienu tik aktīvu grupu neatceroties.” Taču tagad, kamēr audzina mazu bērnu, ir ģimene un darbs, sievietei veikt brīvprātīgo darbu nesanākot. “Kā sāku strādāt, brīvprātīgajam darbam neatlika laika. Nav vērts, ja laiks jāskaita un jāskatās pulkstenī. Ķeksīša pēc šis darbs noteikti nav. Kaut reizi mēnesī, bet tad vairākas stundas, līdz redzi rezultātu – esmu apmierināta pati un redzu, ka arī otra puse ir laimīga.” Meldra tomēr nav atmetusi domu nākotnē atgriezties iepriekšējās brīvprātīgā darba vietās, sirdij mīļš bijis darbs bērnunamā. “Tādās vietās tas ir daudz no svara – tas ir prieks iemītniekiem un liels atslogs darbiniekiem,” pauž brīvprātīgā.
“Pieaugušie cilvēki brīvprātīgajā darbā iesaistās, vairāk savas iekšējās vajadzības vadīti – kādam palīdzēt, pierādīt sevi, pamēģināt kaut ko jaunu vai dažkārt, palīdzot citiem, palīdzēt sev un nebūt vienam,” iemeslus uzskaita B. Dreiže. Viņasprāt, “tas tiešām ir gandarījums, kad tu dari to, ko tev neviens neuzspiež, un redzi, ka ir cilvēki, kuriem esi noderīgs”.
Ieguvumi – rekomendācijas
Savukārt jauniešiem brīvprātīgais darbs ir unikāla pieredze. “Strādājot ar jauniešiem, redzu, kā viņi atveras, kā sadraudzējas, kā ierauga lietas, kuras pēc tam izmanto jau savā ikdienā. Man ir iespēja redzēt kādreizējo brīvprātīgo profesionālo izaugsmi. Vairāki no viņiem šobrīd vada lielus uzņēmumus un savus biznesus. Savas karjeras sākumā jauniešiem ir noderīgas Liepājas pašvaldības rakstītās rekomendācijas vēstules par nostrādātajām stundām un iegūtajām prasmēm. Tās tiek pievienotas pie CV, kā arī iesniegtas stipendiju programmu konkursiem,” ieguvumus uzsver pieredzējusī speciāliste un piebilst: “Jebkurā gadījumā vislielākais ieguvums ir prakse, pieredze, jauni kontakti, kā arī izpratne par savas izvēlētās profesijas atbilstību gaidām.”
Brīvprātīgais darbs daudzās Eiropas un pasaules valstīs iedzīvotāju uzskatos un ikdienā ieņem populāras aktivitātes lomu – tā ir goda lieta. “Piemēram, Zviedrijā gan pieaugušie, gan jaunieši uzskata par savu pienākumu iesaistīties kādā organizācijā un strādāt citu labā, nesaņemot par to atalgojumu naudā. Brīvprātīgais darbs par goda lietu tiek uzskatīts arī Dānijā, ASV, Spānijā un citviet,” piezīmē B. Dreiže. Piemēram, stājoties augstskolās, universitātēs, daudzās valstīs liela nozīme, pat izšķiroša, esot tam, vai esi strādājis brīvprātīgo darbu. Šī prakse dod prioritāti, iestājoties mācību iestādē. “Latvijā šāda prakse nav populāra. Savukārt darba devēji novērtē, cik aktīvs esi bijis,” viņa salīdzina.
M. Avotiņa šajā saistībā piemin faktu, ka iegūtā pieredze paplašina darba iespējas. “Pēc profesijas esmu medicīnas māsa. Taču pa šiem gadiem, uzzinot manu darba pieredzi, nebūtu problēmu darbu nomainīt, ja pienāktu tāda situācija. Jo skatās uz manu ilggadējo darba pieredzi, kad esmu vienā vietā ilgstoši strādājusi bez naudas. Darba devējs redz, ka savu darbu nedaru naudas pēc, bet gan no tīras sirds,” ar gūto pieredzi palepojas sieviete.
Vai brīvprātīgais darbs vienmēr tiek uzskatīts par pieredzes apliecinājumu? “Tas tomēr varētu būt atkarīgs, kur un kādā jomā esi veicis brīvprātīgo darbu. Tiekoties ar pašvaldības pārstāvjiem Spānijā, uzzinājām, ka pašvaldības darbā tiek pieņemti tikai tie jaunieši, kuri ir veikuši brīvprātīgo darbu citās valstīs sešus līdz 12 mēnešus. Pieredzes ir ļoti dažādas, un ne vienmēr tas ir atkarīgs tikai no pašvaldības, vairāk no brīvprātīgā darba tradīcijām valstī, cilvēku mentalitātes un attieksmes ģimenē,” uzzinātajā dalās B. Dreiže.
Novērtē pamazām
“Mūsu valsts līmenī brīvprātīgā darba pieredze tiek atzīta nepilnus pēdējos desmit gadus. Pieņemot Brīvprātīgā darba likumu 2015. gadā, nepilnīgi tika definēts, kas ir brīvprātīgais darbs, kā arī nostiprinātas brīvprātīgā darba veicēja un organizētāja tiesības un pienākumi. Svarīgākais ir tas, ka beidzot tika pateikts – brīvprātīgo darbu nedrīkst izmantot peļņas gūšanas nolūkā. Diemžēl ir uzņēmēji, kuri vēl joprojām to pārkāpj. Tomēr man jāatzīst: lai kurš gūst peļņu, ieguvējs no tā ir jaunietis,” saka speciāliste un pastāsta, ka Liepājas pašvaldībai ir laba sadarbība ar koncertzāli “Lielais dzintars”. “Dažkārt tiek piedāvātas biļetes uz koncertiem tieši brīvprātīgajiem, un viņi labprāt izmanto šo izdevību,” uzsver B. Dreiže.
Meldra brīvprātīgo organizācijā bijusi no 2005. līdz 2006. gadam, bet abās iestādēs – slimnīcā un bērnunamā – strādājusi no 2007. līdz 2010. gadam. “Atminos, ka tajā laikā bija ļoti pozitīva attieksme pret brīvprātīgajiem. Rekomendācijas vēstule, atzinības raksti bija lielākais gandarījums. Neteikšu, ka sabiedrība, tuvinieki ļoti saprata mūsu centienus, kā tas ir – strādā, bet nesaņem algu naudā. Bet tie, kuriem tas bija aktuāli, ņēma pretim ikkatru pieredzi.”
Liepājas pašvaldība ik gadu organizē NVO un brīvprātīgo godināšanas pasākumu. Tad tiek pateikts paldies tiem brīvprātīgajiem, kuru darbu ir novērtējusi ne tikai pašvaldība, bet arī citi. “Konkrēts atbalsts un rūpes par brīvprātīgo jāuzņemas katrai iestādei vai organizācijai, kura viņu uzņem. Tam strikti sekoju līdzi, ja brīvprātīgie tiek uzrunāti caur pašvaldību,” uzsver B. Dreiže.
Labklājības ministrija ir izveidojusi internetvietni www.brivpratigie.lv, kurā organizācijas vai iestādes pašas var ievietot informāciju par nepieciešamajiem brīvprātīgā darba darītājiem konkrētā pasākumā vai ikdienā. “Jāsaka gan, ka mājaslapa tiek izmantota diezgan kūtri. Piemēram, Liepājā sporta pasākumu organizētāji paši uzrunā savus brīvprātīgos un vislabāk informācija izplatās no mutes mutē,” secinājusi B. Dreiže. Viņa zina pastāstīt, ka pašvaldība ar brīvprātīgajiem jauniešiem strādā jau no 2006. gada. “Ir skaitļi, cik pa šo laiku cilvēki ir iesaistījušies vismaz vienā pasākumā kā brīvprātīgā darba darītāji, bet man tas nav būtiski. Man ir svarīgs tieši tas cilvēks, kurš šodien un tagad ir izvēlējies veikt brīvprātīgo darbu, palīdzēt viņam un savest kopā vajadzīgos cilvēkus,” uzsver sabiedrības pārvaldes speciāliste.
