Uz soliņiem sasēduši jaunieši vēro ainavu un palaikam kaut ko pieraksta – šādu ainu saulainā septembra dienā varēja vērot grobiņnieki, kuri devās garām Dzērves laukumam. Tā nebija kāda akcija, bet gan literatūras stunda, ko iespaidojis Dzejas dienu laiks.
Grobiņas vidusskolas 8.v klases skolēni, latviešu valodas un literatūras skolotājas Dainas Freibergas mudināti, bija devušies dabā, lai rastu iedvesmu dzejoļu tapšanai. “Ilgi gaidījām īpašu mirkli. Šodien ir tik jauka diena, ka pat zirgi tādā laikā sāktu dzejot,” nosmej skolotāja. “Gribu būt laba un izlaižu bērnus brīvā dabā.”
Skolotāja un skolēni sākuši sadarbību tikai šogad. Skolotāja vērtē, ka bērni ir jauki un pozitīvi. “Tie ir “Valdorfa bērni” – valdorfskolā viņiem daudz ielikts dvēselē.” Vispirms klasē jaunieši iepazinuši dzejas teorētisko pusi, tagad laiks pienācis pašiem pamēģināt, kā tas ir – sacerēt dzejoli. “Pirmajā stundā “preparējām” visu, bet tagad var mēģināt paši – tas ir augstākais, kas var būt,” tā skolotāja.
Jaunieši stāsta, ka ainava viņus iedvesmo. Dažs pacēlis sarkanu kļavas lapu un mēģina apdzejot to, citam ieskanējusies intīmāka nots, novērojusi skolotāja. Viktorija stāsta, ka klasē viņa redz tikai tāfeli, solus un skolotājus, tāpēc nav tik forši. Kristīne piekrīt, ka stunda svaigā gaisā ir daudz interesantāka. Māris Mārtiņš un Matīss ir līdzīgās domās. Klasē tikai sēdi, un viss, bet laukā brīvi pats vari izdomāt, atklāj puiši.
