Kultūra, sievasmāt, sākas no mazmājiņas, teica Viktors slavenajā režisora Jāņa Streiča filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Šī filma ir pilna ar pērlēm teicienu ziņā. Bet šis būtu vistrāpīgākais, ja skatāmies uz plauktiņu kādā pirtiņā, kurā izkārtotas dažādākās mazmājiņas un labierīcības. Kādreiz katrā lauku sētā bija pa sirsniņmājiņai, tagad visi cenšas labierīcības ierīkot mājās, siltumā. Arī Emīls zināja, ka galvenais – lai kājas būtu siltas. Ērtības šajā gadsimtā ņem virsroku pār senajām tradīcijām, lai gan daudzi vēl izvēlas labierīcību durvīs izveidot sirsniņu. Tā mazliet atgādina par laikiem, kad pat pilsētās uz tualeti bija jāskrien ārā, pāri sētai vai jādodas laukā no siltā dzīvokļa, kur trepju telpā bija izveidota arī sausā tualete. Tā vasaras laikā sevi nodeva pa lielu gabalu. Lauku sirsniņmājās vēl ir saglabājusies sava veida romantika. Pat jaunceltās vasarnīcās, dzīvojamajās mājās, kādā stūrī tiek izveidota senlaicīgā koka sirsniņmāja, kurā nav ne gaismas, ne ūdens kloķis, ko noraut. Ir paaudze, kas nesaprot, ko tādā sirsniņmājiņā lai dara, kā jāuzvedas, un atsakās iet tik neierastā vidē, labāk paciešas līdz eiroremonta tualetei. Bet ir lauku sētas, kas ir jau tik advancētas, ka pat tualetē pie piknika vietas, ierīkota kanalizācija, noraujamā kaste, lai viesi justos ērti. Katram savas ērtības, bet iznākums jau visur viens.
