Aizputē, Robežu ielā, nostāk no pilsētas centra un burzmas, dendroloģisko dārzu izveidojis Māris Linde. Pats smejot teic, ka dārzs savam un citu priekam skatāms divus gadsimtus – tas izveidots vēl 20. gadsimta 60. gados. 2000 kvadrātmetru lielajā teritorijā, labi apslēptā koku pavēnī skatāmi ļoti daudz un dažādi stādījumi, to vidū arī liela daļa eksotisku augu.
Katram sava vieta
M. Linde, vedot ekskursijā pa dārzu un stāstot par tajā redzamo, atzīst, ka daļa interesentu vaicājot, kādēļ vietām platības atstātas nepļautas. Uz to dārzkopis godīgi atbild, ka vairs nespēj tik cītīgi tikt galā ar visiem dārza darbiem. Tomēr tas nebūt nav noteicošais iemesls. “Tur aug visvisādi augi. Tajā skaitā orhidejas, kādas jau nu mums šeit ir pierastas, ieskaitot dzegužkurpīti, naktsvijoli. Tās aug tur, kur tām patīk. Tad man pa stiebram vien būtu jāšķiro un jāizpļauj – to tā nevar izdarīt.”
M. Linde novērojis, ka jau kādu laiku no modes izgājuši glīti nopļautie un koptie mauriņi. Arvien vairāk cilvēku dod priekšroku dabas neskartajai videi, parādot tās unikalitāti visā pilnībā. “Ar to es attaisnojos,” smej dārzkopis.
Dendroloģisko stādījumu dārzā visam ir sava noteikta vieta. M. Linde augus izvietojis pa grupām jeb pļavām. Katrā no tām vienkopus skatāmi dažādi interesanti eksemplāri. Pēc kāda principa tie novietoti līdzās? M. Linde skaidro, ka viņš vēlas katrā dārza vietā parādīt to, cik dažādi mēdz būt augi – kā atšķiras to forma, krāsa, struktūra. Tieši tādēļ blakus nelielam, apaļam košumkrūmam ir iespēja aplūkot, piemēram, cēlo un garo cipresi. “Lai ir kontrasti. Formas un krāsas saliktas grupā kopā,” akcentē dārzkopis.
Noskata, kas tīk
M. Linde atklāj, ka par dendroloģisko dārzu interese ir vēl joprojām. To bieži brauc skatīt nozares speciālisti, dārzkopības entuziastu grupas. Aizputē esošajā dārzā ir iespēja interesantos un daudzveidīgos eksemplārus ne tikai apskatīt, bet arī iegūt to stādus savā īpašumā. Pieredzējušā dārzkopja īpašumā ir dažāda veida kolekcijas ar augiem, kurus ne visur iespējams iegādāties. Ļoti daudz un dažāda veida ir kāpelējošie jeb vīteņaugi. Piemēram, ap ķirsi apvijusies vīteņhortenzija, kas zied baltiem ziediem un izdaiļo koka stumbru. “Man ir mēnešsēklis, aristolohija, artimīdija, kokžņaudzējs,” uzskaita dārzkopis un atzīst, ka savam dārzam izvēlas audzēt tos eksemplārus, kas Latvijas apstākļos varētu augt. Tas ir pats svarīgākais atlases kritērijs.
“Viena tūja no Sočiem, no dienvidiem aizgāja bojā. Tas tikai parāda to, ka nevar pārcelt augus no citas klimatiskās zonas. Tā nelaime ir arī tiem cilvēkiem, kuri pērk no Rietumiem ievestos stādus. Tie ir pieraduši būt citā klimatā,” skaidro M. Linde. Papildus dažādu eksemplāru pavairošanai un to cildināšanai, izliekot apskatē savā dārzā, viņš cenšas ieaudzēt arī ko jaunu, nebijušu un gana eksotisku. Ne mazāk svarīgi – augiem ir dažāds ziedēšanas laiks, līdz ar to tie nomaina cits citu un krāšņā ziedēšana vērojama ilgākā laika periodā.
Varenie koki un krūmi
M. Lindes dendroloģisko stādījumu dārzā lielu vietu ieņem dažāda veida koki un krūmi. Lai uzskatāmi parādītu, cik dažādi var būt sugu eksemplāri, tiek audzētas vairākas to šķirnes. Liela ir ciprešu bagātība. Te tās sastopamas dažādos veidos un nokrāsās. Savara jeb zirņu paciprese citu vidū izceļas ar interesanto mizu.
Dārzā aplūkojamas arī krāšņās un smaržīgās krūmpeonijas. Tām līdzās kokpeonijas, kas var sasniegt pat trīs metru augstumu. Šos augus izceļ to krāšņie un smaržīgie ziedi. Lai gan krietni mazāki un bez īpašas smaržas ir vilkābeļu ziedi, arī tie izdaiļo dārzu ziedēšanas laikā. To ziedi tuvumā atgādina rozes, arī krāsa tiem ir sārti rozā, kas bieži izplatīta rožu dzimtas augiem.
Savu vietu dārzā raduši arī eksotiskie tropu iemītnieki – jukas palma un banānkoks. Šie augi pielāgojušies Latvijas apstākļiem, vien saltākās ziemās tiek piesegti, ja nepieciešams. Par gana interesantu eksemplāru savā dārzā M. Linde nosauc lauru ķirsi – tas ir mūžzaļš koks bez ziediem. Īpaši starp citiem dārzkopis izceļ Losena pacipresi. “Tā ir mūsu mežu nākotne,” pārliecināts M. Linde. To dārzkopis ņemas apgalvot tādēļ, ka salīdzinoši neilgā laikā – 50 gados – tā izveido varenu stumbru. “Tas ir kārtīgs baļķis!” norāda aizputnieks. Losena paciprese var izaugt pat 60 metrus gara, tai liels palīgs ir spēcīgā sakņu sistēma.
