Pie Grobiņas jeb Seeburgas krastiem oficiāli atgriezusies Kuršu liellaiva, kas savu pirmo cīņu piedzīvoja pirms divām nedēļām Grobiņas pilsētas svētku laikā. Tagad tā ieguvusi arī vārdu “Tontegode” un krustmāti – Initu Ati.
Bija jāpaiet 12 gadsimtiem, lai liellaiva atgrieztos Grobiņas krastos, Grobiņas promenādē sanākušajiem atgādināja tūrisma kluba “Oga” vadītājs un galvenais kuršu vikings Raimonds Reinis. Kuršu liellaiva tapusi pavisam netālu – pie Pāvilostas laivu meistariem.
Krustmāte dod dālderus
Neviena laiva nevar iztikt bez krustmātes. “Esam izvēlējuši cilvēku, kurš palīdzējis klubam izaugt par to, kas tas ir šodien, palīdzējis attīstīties un devis arī dālderus, kas nākuši no Eiropas Savienības zivsaimniecības fondiem. Viņa vienmēr ir mūs idejiski atbalstījusi – biedrības “Liepājas rajona partnerības” koordinatore Inita Ate,” krustmātes izvēli raksturo R. Reinis.
I. Ate atzina, ka būt par liellaivas krustmāti ir liels gods, bet arī neziņa vienlaikus. “Kādi būs mani pienākumi?” viņa jautāja R. Reinim. Svētku vakara krustmātes galvenais pienākums bija pārgriezt ozollapu virteni, lai atklātu liellaivas vārdu – “Tontegode”, kas ir sens kuršu vārds un apzīmē dižā kara vedēju. Bet ikdienā krustmātei vien jāatbalsta komanda tās tālākajā attīstībā. “Zinu, kā rūpēties par saviem krustbērniem Kristapu un Elīzu, gan jau iemācīšos rūpēties arī par liellaivu,” viņa atzīst. I. Ate liellaivas pārvaldītājiem uzdāvināja siltus pledus un uzlika ozollapu vainagu tās priekšgalā.
“Vislielākā pateicība kluba jauniešiem, kas audzēja sapni par kuršu nometni un laivu no maza stāda, līdz tas viss tapa gatavs,” stāsta R. Reinis. Šobrīd laiva, apmetne un vikingi darbojas, lai ne tikai pilsētniekiem, bet arī pilsētas viesiem parādītu, ka Seeburga joprojām ir varena un Skābaržkalns dzīvo.
Pārbaudīs jaunos vīrus
Arī Grobiņas Kultūras nodaļas vadītāja Ginta Kampare atzina, ka priecājas kopā ar “Ogu” par sapņa piepildījumu, un dāvāja liellaivas pirmās kaujas bildi no roksāgas, kas tika atskaņota Grobiņas pilsētas svētku laikā, bet turpmāk būs dzirdama, arī vizinoties ar liellaivu. G. Kampare vēlēja, lai laiva labi slīd un piepildās viss, ko jaunieši no sirds dara. Liellaivas uzdevums tagad būs vizināt tūristus un pilsētniekus. “Jaunieši visu ziemu ir piedalījušies apmācībās, un tagad šīs prasmes jāliek lietā, pirmās tūristu grupas bija jau vēl pirms laivas,” atklāj R. Reinis. Laivā ikviens var noklausīties stāstu par vikingiem un viņu vēsturi Seeburgā. Kuršu vikingu nometnē ietērpties vikingu tērpos un iemēģināt roku šķēpa mešanā un cīņās. “Viens no jaunajiem piedāvājumiem radies kopā ar mūsu viesiem, proti, Rudes skolu, kas vēlējās nakts piedzīvojumus Skābaržkalnā, kurā joprojām virs Krīvu ozoliem var redzēt, kā kalns atdzīvojas, un lāpu gaismā var vērot, kā svētais Ancgars pastaigājas un joprojām mēģina pievērst kuršus ticībai,” maģiski stāsta vikingu vēstures zinātājs. Īpašu programmu Kuršu vikingu nometnē var piedzīvot arī jaunlaulātie. Tā var būt tīra romantika, laivā lēni slīdot pa Ālandes ūdeņiem, vai kārtīga jaunā vīra pārbaude. Ja nu jaunais vīrs nederēs, mums ir īsti kurši, smej R. Reinis. Līgavas gan nezagšot, pašiem savu esot.
