Lielā aukstumā tūkstošiem cilvēku sadevās grāmatu ķēdē, lai nodotu grāmatas uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas jauno ēku. Latvijas Televīzija uzsākusi raidījumu ciklu “Lielā lasīšana”, par godu jaunās ēkas atklāšanai, lai noskaidrotu, kura ir latviešu mīļākā grāmata. Par savām piecām mīļākajām grāmatām nobalsojusi arī Gaviezes bibliotēkas vadītāja Gaida Strazdiņa.
Lai gan grāmatu lasīšanai šobrīd tiek pievērsta liela uzmanība, Gaviezes bibliotēkas vadītāja Gaida Strazdiņa atzīst, ka lasītāju vidū to nevar manīt. “Tie, kas lasa, tie lasa, un es nejūtu, ka tagad būtu cilvēku pieplūdums, kas meklētu kādas grāmatas.” Viņa pati gan piedalījusies “Lielās lasīšanas” balsošanā ar savām piecām mīļākajām grāmatām.
Izvēlas latviešu autorus
“Balsoju par Annas Skaidrītes Gailītes grāmatām, jo viņa ir mana mīļākā autore. Nobalsoju par “Alīna: Likteņa celtā un likteņa gremdētā” un “Neredzamo važu gūstā”.” Tieši latviešu autori bibliotekārei ir vistuvākie, viņa nosauc arī Māru Svīri. “Jauno Svīres romānu vēl neesmu paguvusi izlasīt, jo tas vēl iet pie lasītājiem, bet Gailīte ir manējā noteikti. No ārzemniekiem balsoju par Šarloti Linku, kuras grāmatas tagad ļoti cenšos izlasīt, arī lasītāji iecienījuši,” stāsta gaviezniece. Tuvi rakstnieki, kas raksta par dzīvi.
No saviem lasītājiem G. Strazdiņa nav dzirdējusi, ka kāds būtu vēlējies vai nobalsojis par savām mīļākajām grāmatām. Savus lasītājus bibliotekāre paslavē – cītīgi. Bērniem ļoti patīk grāmatas, kur lielas, krāsainas bildes, puiši skatās par mašīnām, meitenēm krāšņās pasakas. Arī vampīru tēma tuva, bet tā jau esot pusaudžu iecienīta. “Mūsu pašu Lauras Dreižes grāmatas par šo tēmu patīk. “Pēdējo skūpstu” arī lielie lasa, un tur ir līdzības ar “Krēslu”,” zina teikt G. Strazdiņa.
Jautāta par to, vai lasītāji izvēlas lasīt arī klasiku, bibliotekāre teic: “Nu tā. Man ir lasītāji, kas izvēlas tikai latviešu autoru darbus, protams, tur iet līdzi arī klasika, bet maz. Grāmatu ķēdē bija uzkrītoši daudz Remarks, bet bibliotēkā man neviens nemeklē šo autoru, lai gan to iepriekš lasīja daudz, tāpat arī Zimmels – kad tika vēlreiz izdots, tā nebija plauktā, bet tagad stāv mierā,” novērojusi bibliotekāre un vēlreiz uzsver, ka šobrīd visvairāk tiek meklēti latviešu autori. Ja grāmata iznākusi pirms 20 gadiem, tagad to meklē bērni, kas izauguši. Ir viens otrs vīriešu kārtas lasītājs, kas izvēlas kārtīgu krievu klasiku. Latviešu klasiku arī lasa, Alfreda Dziļuma sējumus ņem vienu pēc otra. “Viens lasītājs tikai latviešus lasa, izņēma visu Dziļumu un tagad ņem Kolbergu, Lukjanski. Lasa pēc noskaņojuma.”
Katram sava gaume
“Sieviešu un vīriešu grāmatu gaume noteikti atšķiras,” teic G. Stradziņa. Sievietes vairāk izvēlas lasīt mīlestības romānus, tagad aktuāla esot britu autores Ērikas Leonardas Džeimsas “Grejas piecdesmit nokrāsas”, bet stiprā dzimuma pārstāvji izvēlas kriminālromānus – Dens Brauns patīk, norvēģu autora Jū Nesbē detektīvi. “Tos iecienījušas arī sievietes, jaunām meitenēm patīk. Viena lasītāja tikko izlasīja Brauna “Inferno” un teica, ka grib braukt uz Itāliju.”
Gaviezes bibliotēkas vadītāja priecājas, ka nevar sūdzēties par apmeklētāju trūkumu, lai gan G. Strazdiņa atzīst, ka bērni lasa maz. “Ja varu piedabūt 7., 8. un 9. klasi ienākt pie manis, tad meitenes lasa. Es jau saku bērniem, kas te nāk un gaida uz datoriem, kamēr stāvi rindā, paņem un palasi kādu grāmatu, paskaties vismaz!” atklāj bibliotekāre. Jau tuvākajā laikā Gaviezes bibliotēkā būs iekārtots īpašs stūrītis, kur bērniem spēlēt galda spēles, palasīt kādu grāmatu, sēžot uz mīkstiem spilveniem. “Daudz jau atkarīgs arī no skolotājiem, cik daudz prasa lasīt. Pēdējā laikā nāk skolēni un meklē grāmatas, tas nozīmē, ka skolā liek izlasīt, jo bija brīdis, kad nenāca vispār.”
Tas, ka neviena dzejas grāmata nav iekļuvusi TOP100 grāmatu skaitā, Gaviezes bibliotekāri nepārsteidz. “Dzeju izvēlas pēc noskaņojuma, pēc vajadzības, bet tā nav ikdienas lasāmviela.” Gaviezes pamatskolā bija pasākums par Imantu Ziedoni, tad bērni nāca uz bibliotēku un lasīja viņa dzeju. “Lai gan beigās arī Ziedonis palika nesaprotams un neviens jau negrib lasīt to, ko viņš nesaprot,” pārliecināta G. Strazdiņa. Bibliotekāre vērtē, ka grāmatas šobrīd izdod ļoti labas. Reizēm lasītāji nobaidās no grāmatas biezuma, novērojusi bibliotekāre, bet tad pēc pāris dienām ir atpakaļ un prasa vēl, jo lasāmais raiti gājis uz priekšu un bijis interesanti.
