Prasot palielināt neapliekamo minimumu ar ienākuma nodokli, paaugstināt kompensējamo degvielas patēriņu un uzmanot projektu atbalstīšanu, konkrētus soļus nozarē strādājošo interešu aizstāvībai spērusi Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).
Protesti liek ieklausīties
LOSP vērsusies pie finanšu ministra Ata Slaktera ar lūgumu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo summu lauksaimniekiem palielināt no 3000 līdz 8000 latiem gadā. LOSP pārstāvji motivē, ka līdzšinējā summa ir noteikta senāk nekā pirms desmit gadiem, pēdējos gados ir bijusi ievērojama inflācija, mainījies iedzīvotāju ienākumu un izdevumu līmenis.
Tik lielu kāpumu ministrs nesola, bet pieļauj: “Nākamā gada budžeta projektā tiks ņemta vērā nepieciešamība šo normu pārskatīt – tiek plānots, ka tā tiks palielināta par trešdaļu.” Tas nozīmē, ka neapliekamais minimums lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un lauku tūrisma pakalpojumu sniedzējiem varētu būt 4000 latu gadā.
Kalētu pagasta lauku attīstības speciālists Jānis Lauva vērtē, ka inflācijas apstākļos šī summa būtu pieņemama. Pašlaik trīs tūkstošus latu zemnieks varot iegūt, piemēram, pārdodot 20 tonnas graudu, un lielākajā daļā mazo un vidējo saimniecību šāds ienākumu līmenis tiekot pārsniegts.
Tas ir kompromisa piedāvājums, atzīst lauksaimnieku pārstāvji.
“Tas ir apsveicami, bet vai tādēļ bija jānotiek protestiem?” LPKS “Laura” valdes priekšsēdētājs Uldis Štoss ministra ieklausīšanos lauksaimniekos saista ar aktivitātēm piena lopkopībā.
Vērtē piesardzīgi
Pašlaik lauksaimnieki var saņemt daļēju akcīzes nodokļa atmaksu par 100 litriem uz vienu hektāru izlietotās dīzeļdegvielas.
LOSP pārstāvji lēš, ka intensīvi ražojošās lopkopības saimniecībās dīzeļdegvielas patēriņš ir 125 litri uz vienu hektāru. U. Štoss zina teikt, ka saimniecībās, kurās nav modernas tehnikas, tas sasniedz vidēji 140 litru.
Jaunai tehnikai 100 litrus kā normālu “slieksni” vērtē KS “Vērgale 1” izpilddirektors Ēriks Lūks. Savukārt J. Lauva spriež, ka lielāks degvielas patēriņš hektāra apstrādei ir intensīvo kultūru audzēšanā, bet dārzkopjiem nevajag pat tik daudz.
LOSP Finanšu ministrijai ierosina palielināt šo daudzumu no 100 līdz 120 litriem, jo ievērojamais degvielas cenu kāpums būtiski ietekmē lauksaimnieku konkurētspēju Eiropas tirgū. Lietuvā un Igaunijā lauksaimnieki saņem akcīzes nodokļa atmaksu par 120 litriem dīzeļdegvielas, norāda LOSP pārstāvji.
“Tas būtu medus piliens zemnieku sūrā darba katlā,” vērtē U. Štoss.
A. Slakteris uz šo lauksaimnieku prasību raugās atturīgi. Nākamā gada budžetā būšot nepieciešami vēl lielāki taupības pasākumi nekā šogad, tādēļ izmaiņas nodokļu likumdošanā pašlaik esot jāvērtē ar lielu piesardzību.
“Tas būtu medus piliens zemnieku sūrā darba katlā.”
ULDIS ŠTOSS
Ē. Lūks atzīst, ka nodokļa atmaksa ir jūtams atbalsts, taču kooperatīvs to saņem tikai savām apsaimniekotajām platībām. Par zemi, ko “Vērgale 1” apstrādā kā pakalpojumu sniedzējs, likumdošana tai kompensāciju saņemt liedz. Līdz ar to zemes īpašniekam tehnikas pakalpojumi kļūst dārgāki, jo par degvielu jāmaksā tirgus cena.
J. Lauva norāda uz iespēju, ka zemnieks degvielu var iegādāties arī tad, ja viņam nav savas tehnikas, un tad to liet pakalpojuma sniedzēja traktora bākā.
“Stipri šaubos,” par kompensējamo litru robežas palielināšanu teic J. Lauva. Tā esot prasīta jau iepriekš, un droši vien atkal apstāšoties hroniskajā valsts naudas trūkumā.
Iesaka aizzīmogot
Pēdējā Lauku attīstības programmas (LAP) projektu iesniegšanas kārtā daudzos reģionos interese bijusi lielāka nekā pieejamie līdzekļi, un daudziem lauksaimniekiem radušās šaubas par to pieņemšanas un izvērtēšanas gaitu.
LOSP valde iesaka turpmāk LAP projektu pieteikumus pieņemt aizzīmogotās aploksnēs un atvērt tikai, uzsākot to vērtēšanu, kā tas notiek, pieņemot projektus citos ES fondos. LOSP valdes priekšsēdētājs Armands Krauze uzskata: “Ieviešot šādu kārtību, būtu novērsta iespēja, ka negodīgi darbinieki var ielūkoties projektu pieteikumos un iegūt informāciju par citu pretendentu projektiem.”
LOSP sola rūpīgi novērot, kā notiek LAP līdzekļu apguve un aicina Zemkopības ministriju un Lauku atbalsta dienestu ņemt vērā tās priekšlikumu, lai novērstu jebkādas šaubas par iespējamiem pārkāpumiem.
