Taisnības meklējumos
Šonedēļ Latvijas mērogā plašāk izskanēja Liepājas muzeja un tēlnieka Egona Peršēvica vārds, kad pats mākslinieks informēja sabiedrību, ka Valsts valodas centrs vēlas sodīt muzeju par viņa veidotās izstādes “māksla” nosaukumu, kurā lietoti gan latviešu alfabēta, gan kirilicas burti.
E. Peršēvics apgalvo, ka lēmums ir uzskatāms par mēģinājumu noteikt, kā un par ko mākslinieki drīkst runāt, respektīvi, ka tā ir vistīrākā cenzūra. Tikmēr Valsts valodas centrs (VVC) skaidroja, ka administratīvā pārkāpuma lieta pret Liepājas muzeju ir izbeigta, līdz ar to tas sodīts netiks, jo puses vienojušās par izstādes nosaukuma skaidrojumu, kas apmierina abas.
Internetā gan lielāka aizstāvība bija E. Peršēvica pusē, komentējot VVC sākotnējo ieceri kā “Kaut kā jau tiem VVC ierēdņiem ir jāattaisno savu bikšu dibenu deldēšana”, “Stulbums!”, “Es domāju, ka VVC masaliņas izslimojis deviņdesmitajos, bet nē. Tagad censoņi prasa veikalniekiem no zīmolu ekspozīcijām izkasīt oriģinālos uzrakstus un tos aizvietot ar latviskajiem”, “Pilns ss.lv ar sludinājumiem kur prasa apkopējiem krievu valodas zināšanas, bet VVC ar kaut kādām muļķībām tikmēr nodarbojas.” Tajā pašā laikā ir pilnīgi pretēji viedokļi: “Ir lieki kaut ko pārmest VVC. VVC dara savu nepateicīgo darbu un visu cieņu viņiem. No multikultūrālas vides nav jāizvairās, jo tā ir dažādu etnisku grupu, to kultūras līdzāspastāvēšana. Bet kultūras līdzāspastāvēšana nav tas pats, kas kultūrvērtību kropļošana, kā tas ir noticis šinī gadījumā. Piemērs, kurš ilustrē multikulturālismu šajā kontekstā varētu būt divi lietvārdi blakus – Māksla un Искусство. Drīzāk mākslinieks ir radījis sava veida simbolu kosmopolitisma “ideoloģijai”, jo, kā zinām tā noraida nacionālu patstāvību, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.”
Meitenes neļauj slinkot
Liepājā noslēdzies biedrības “Velo-Redele” rīkotais vasaras izaicinājums velosipēdistiem – “Liepājas velo vasara 2015”, kurā piedalījās 402 dalībnieki un kura galvenais kritērijs bija visvairāk nobrauktie kilometri ar velosipēdu. Vīriešu konkurencē uzvarēja Jānis Ašmanis ar 7041,28 kilometriem, bet dāmām labākā bija Marina Karloviča ar 6510,35 kilometriem.
Kopā visi dalībnieki veica 148 857 kilometrus, bet zīmīgi, ka absolūtajā kopvērtējumā aiz uzvarētāja nākamās četras vietas ieņēma tieši daiļā dzimuma pārstāves. Pasākuma dalībnieku vidū valdīja ļoti draudzīga atmosfēra un vietnes “Endomondo.com” komentāru sadaļā netrūka uzslavu un atbalsta. Uzvarētājs J. Ašmanis raksta: “Visu cieņu meitenēm. Marina vispār man neļāva slinkot.” M. Karloviča: “Sveiciens visiem velomīļiem! Lai izdodas nobraukt nosprausto mērķi vai arī noapaļot gala ciparu! Izturību, stipru garu un pāri visam vieglu minienu!” Baiba Petkus: “Arī no manis sveiciens visiem, visiem, kuriem apaļāki un ne tik apaļi sabrauktie kilometri! Tagad liekas, ka fiksi paskrēja trīs mēneši, bet vēl pa Jāņiem tā nelikās.”
Nepaliek bez ievērības
Aizvadīti tradicionālie Kazdangas Parka svētki, kas šoreiz bija īpaši ar tās tehnikuma absolventu 85 gadu salidojumu. Portālā “Rekurzeme” Kazdangai un tās iedzīvotājiem nozīmīgais pasākums gan pelts, gan celts saulītē.
Populārākie ieraksti: “Svētku rīkotāji pelnījuši pērienu – sabraukuši absolventi, pārsvarā cienījamā vecumā. 15.00 paredzēts svinīgais akts, pēc tam balle 22.30??!! Ne ko darīt, ne kur pasēdēt siltumā un kafiju iedzert vai paēst. Cik ilgi staigāsi pa pielijušu parku?”, “Nu nebija vietiņas, kur parunāties. Atrast citu gadu beidzējus neiespējami”, “Noorganizēt tādas lietas nav viegli – tur nav ko pārmest, no kļūdām mācās, bet tie desmit eiro no absolventa par pildspalvu nu gan pār pa strīpu… ja vēl zinātu, ka tā melnā kase aizietu pilij, es pat nesaprotu kā viņi šito naudu ieriģistrēs!”, “Ja pusmūža ļaudis sabraukuši no tālienes, tad jāprot viņus saņemt, uzņemt un pavadīt”, “Kādas melnās naudas?! Man par 10 eur iedeva gan biļeti, gan numurētu aproci smuki zaļā krāsā”, “Paldies organizatoriem! Smeldzīgi patīkamas atmiņas un skumjas par šībrīža pamestību… satikšanās prieks un skumjas par nepielūdzamo laika ratu! Paldies un uz tikšanos pēc pieciem gadiem!”
Junkera plāns krustugunīs
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers trešdien paziņoja, ka komisija ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 tūkstošus imigrantu, kas ieradušies Itālijā, Grieķijā un Ungārijā. Prezidents savā runā lika iedomāties sevi bēgļu vietā un aicināja dalībvalstis nevadīties pēc reliģijas, lemjot par bēgļu uzņemšanu. Tāpat viņš uzsvēra, ka ir nepieciešams aizsargāt Baltijas valstis un Poliju. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi.
“Tvitera” lietotāji gan kritizēja Ž. K. Junkera plānu, gan citēja viņa uzrunā paustos argumentus par bēgļu uzņemšanu. Jurists un bijušais politiķis Ingmārs Čaklais (@IngmarsCaklais) paziņojumu nosauc par 21. gadsimta dramatizējumu: “Visi trīc. Junkers paziņo plānu. Visi kratās. Priekškars.” Mākslas zinātnieks Andris Teikmanis (@andristeikmanis) viedokli uzskata par demagoģisku: “Pret populismu ar demagoģiju?: 1) Eiropa Junkeram beidzas ar ES robežām; 2) eiropieši, kuru uzskati Junkeram nepatīk, arī nav “Eiropa”.” Latvijas Televīzijas korespondente Briselē Ilze Nagla (@ilzenagla) citē kādu emocionālāku Ž. K. Junkera izteicienu: “Junkers par bēgļiem no Sīrijas: Ja tie būtu jūs ar savu bērnu rokās un jūsu pasaule būtu sabrukusi, jūs maksātu jebkuru cenu.” Ierēdnis Pēteris Krišjānis (@pecisk) uzskata, ka plāns ir pārāk pragmatisks, lai gūtu atbalstu: “Junkera plāns ir ļoti pragmatisks. Tāpēc šaubos vai Austrumeiropas ērgļi to gribēs atbalstīt.” Bijušais Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts (@Dzintris) norāda, ka Ž. K. Junkers pārāk mazu uzmanību vērsis cēloņu novēršanai: “Diemžēl, par cēloņu risināšanu šķita mazākā un vispārīgākā daļa.” Pretrunīgi vērtētais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks (@JanisIesalnieks) uzskata, ka plāns apdraud valstu nacionālo identitāti: “Junkers draud valstīm, kas grib nosargāt savu nacionālo identitāti. Kas viņš tāds ir, ka sev uzurpējis tādas tiesības?”
