Šogad Pāvilostas mūzikas skolā mācīsies 44 bērni, kas nelielajai skoliņai ir daudz. Brauc bērni no visas apkaimes. 1. septembrī jaunos novada mūziķus sagaida pārsteigums. Bijis remonts, un būs jauns iekārtojums vairākās telpās, tostarp koncertzālē, kur publikai jārāda savas prasmes.
“Būs jauni krēsli, tūdaļ pienāks Ķīnā pasūtītie soli, bet koncertzālē izstādīsim lielu daļu veco instrumentu, lai visi zina, kas skolā spēlēts iepriekš,” “Kursas Laikam” atklāj Pāvilostas mūzikas skolas direktore Inga Šņore. Pēc notikušajiem remontdarbiem direktore nespēj slēpt savu prieku un izrāda telpu pēc telpas. Apstājamies vien pie skolas pasākumu žurnāla. Pirms 25 gadiem ikgadējā lapā tikai daži ieraksti, bet tagad pāršķir lapu pēc lapas. “Esam daudz aktīvāki, un mums ir vēl plāni, tad tikai jūs redzēsiet, kad paaugsies tie, kas tagad mācās ceturtajā klasē,” sola I. Šņore, norādot, ka demogrāfiskā bedre Pāvilostā teju garām.
Kamerzāle – muzejs
Pāvilostas mūzikas skolas izremontētā kamerzāle ir neliela, tomēr tai ir priekšrocība – tā ir mājīga. “Protams, ka gribētu lielāku, bet arī pašreizējā nav slikta. Klausītājiem ir brīži, kad jāsaspiežas, toties ir mājīgi. Bērni priekšnesumus gaida skolotāju istabā. Tā mums ir kā koridors uz kamerzāli un savieno to ar skolu,” par koncertiem atceras I. Šņore. Skola atrodas divstāvu dzīvojamajā namā, un kamerzāle pēc būtības ir paliela viesu istaba. Ir vieta “Petrof” flīģelim un kādiem divdesmit klausītājiem, kas draudzīgi uzvedas.
I. Šņore kamerzālē iecerējusi vienu sienu izrotāt ar vēsturiskiem instrumentiem, kurus vairs nevar spēlēt, bet kas atgādina, kādi instrumenti skolā apgūti agrākos laikos. “Mums ir bijis stīgu ansamblis. Bija kādreiz arī mazais pūtēju ansamblis. Liecības par tiem laikiem nesīs instrumenti,” saka I. Šņore.
Ēkai ir jaunieguvumi
Pāvilostas mūzikas skola pēdējā laikā ieguvusi vairākas lietas. Piemēram, tapusi ierakstu studija ar Ulda Marhilēviča atbalstu, kur bērni var spēlēt sintezatorus gluži kā klavieres un pēc tam atsevišķi klausīties nospēlēto. I. Šņore neslēpj prieku par skolas otrajā stāvā izbūvēto tualeti. “Tas ir ļoti svarīgi, lai otrais stāvs vispār būtu apdzīvojams,” uzsver direktore. Pēc mācību klašu demonstrēšanas I. Šņore “Kursas Laikam” atklāj nupat skolas rīcībā nonākušās vēl viena dzīvokļa telpas. Tas noticis nesen, tādēļ telpas vēl nav remontētas, tomēr plāni nākotnei jau ir.
“Tas ir lielisks telpu papildinājums skolai. Jau redzu, kā šeit nebūs siena starp virtuvi un istabu, un būs plaša un gaiša zāle,” sapņo skolas direktore.
Kur paliks senie instrumenti?
Neba visus vecos instrumentus var izlikt apskatei. Skolas palīgtelpā stāv izskaņojies 1870. gadā ražots “Steinweg” flīģelis. Vēl nesen, pirms gadiem desmit, tas skaņots, un bērni spēlējuši gammas. “Flīģelis ir pensionārs. Skolas bērniem nebūs derīgs, tomēr tas lieliski iederētos kādas vēstniecības telpās vai lepnā savrupmājā, kur, pienācīgi restaurēts un noskaņots, vēl būtu spēlējams,” spriež I. Šņore. Savulaik bijusi doma instrumentu atjaunot, tomēr pat pie ražotāja detaļu vairs nav. Instrumenta galvenā vērtība šobrīd ir tā vecums. “Tas ir vēsturisks instruments, kuram noteikti piemīt arī savs īpatnējais skanējums,” uzskata I. Šņore. Viņa pauž, ka labprāt novecojušo, bet izskatīgo flīģeli apmainītu pret tādu, kuru skolas bērni var izmantot. “Skolēniem tāds darījums būtu pats izdevīgākais,” domā I. Šņore.
Turpat blakus ostas pārvaldnieka Ronalda Griškēviča dāvātās harmonikas. Jautāta, vai tās arī tikai apskatei, I. Šņore paver reģistrus, piespiež paminas, un ērģeles skan pa visu skolu. “Katram instrumentam ir savs mūžs, bet harmonikas vēl strādā labi. Remonts gan tām vajadzīgs,” atzīst I. Šņore. Skolas bērniem ērģeļspēle interesē, esot pat braukuši uz Sakas baznīcu mācīties.
