Spriežot pēc dārzeņu un augļu nogatavošanās ātruma un ražas ievākšanas sākuma jau augusta pirmajās nedēļās, rudens šogad sācies ātrāk. Nīcas pagastā daļa audzētāju jau novākuši kartupeļus, bet Bernātos izauguši prāvi un veselīgi tomāti, sīpoli un gurķi, kurus “pa taisno” no siltumnīcas iegādājas ekskursanti.
Nu, bet pamēģinām!
Otro gadu Bernātu centrā, ceļa malā, savās siltumnīcās izaudzēto tirgo Austra un Jānis Treikani. Izdomājuši izveidot savu tirdzniecības vietu, jo sadzīves un ģimenes apstākļu dēļ vairs nevar braukt uz tirgu Liepājā. Apstākļi iegrozījušies tā, ka visu laiku jābūt māju tuvumā, tādēļ par regulāru došanos uz pilsētu ir jāaizmirst.
“Un tādēļ pagājušajā gadā izlēmām, ka taisīsim paši savu tirgu. Vīrs no sākuma pretojās manai domai, bet tomēr piekrita aicinājumam – nu, bet pamēģinām!” stāsta Austra. “Mums ir pašiem savs ceļmalas tirdziņš,” palepojas sieviete.
Jānis iesaistās sarunā, atklājot, ka lielākā daļa klientu ir garāmbraucēji. “Nedēļas beigās, kad kafejnīcā “Dzintariņš” ir lielākais apmeklētāju pieplūdums, tad klienti atpakaļceļā piebrauc un iegādājas svaigu produkciju mājām,” novērojis vīrietis. “Tirgojamies paši uz savas zemes, tieši garām mūsu īpašumam iet ceļš,” par izdevīgo atrašanās vietu priecājas saimnieks.
Austra vēro, ka daļa pircēju šeit bijuši un pirkušies jau pagājušajā gadā. “Un šogad viņi speciāli brauc pēc tomātiem,” viņa norāda. Treikani tirgojuši arī gurķus. “Kad ir gurķi, klienti prasa – un tomāti? Bet, kad ir tomāti, – gurķus atkal vajag!”
Izmanto asprātības
“Krūmu” mājās tomātus audzē jau vairāk nekā 60 gadus. Saimniekošanu uzsākuši Jāņa vecāki. “Vīra vecāki tomātus te audzē no senseniem laikiem. No tomātu audzēšanas ienākumiem savulaik pat mašīna iegādāta! Vecāki aizgāja Mūžībā, bet aizsākumi un siltumnīcas palika, mēs tagad to turpinām,” skaidro Austra. “Nedrīkst darbošanos pamest maliņā,” papildina Jānis.
Siltumnīcās tiekot audzētas vairākas šķirnes. “Katram tomātam ir sava garša. Mums cena ir viena tādēļ, lai cilvēks var miksēt – iegādāties dažādus,” uzsver saimniece. “Šķirņu nosaukumi rodas atkarībā no katra klienta vēlmēm,” viņa pajoko. “Ir dažādi nosaukumi izdomāti, piemēram, ‘Raķete’, ‘Lavanda’, ‘Maskavas tornīši’. Bet šos mēs saucam par ‘Vienkārši seksīgajiem’,” par tumši sarkaniem, perfekti apaļiem tomātiem ar spiciem galiņiem saka Austra. Citiem tiek teikts, ka visi tomāti ir ‘Garšīgie’. Ar asprātībām vajag – bez tām nekādi, pārliecinājušies saimnieki.
Lielākajai daļai šķirņu saimnieki paši ievāc sēklas. “Izņemot ‘Bruklinu’ – tai mēs pērkam sēklas Mārupē,” piebilst Jānis.
Tomātiem raža šogad esot labu labā, lai gan nevienu gadu neesot varējuši sūdzēties. “Šogad gan tomāti diezgan lēni attīstījās, lēni sārtojās un nogatavojās. Naktis bija vēsas, dienas jau arī, kādas bija, tādas bija. Un atlikušās nedēļas augustā arī sola vēsas,” prāto audzētāja, vēl nespējot prognozēt, cik daudz tomātu šo vasaru un rudeni novāks. Jānis atzīst, ka tomāti siltumnīcās bijuši diezgan bieži jālej – katru otro dienu.
Bail, ka līs un nepārstās
“Jāsāk provēt, kas un cik daudz te ir izaudzis,” saka Nīcas ciema Upes ielā dzīvojošā un saimniekojošā pensionāre, kura savu vārdu un uzvārdu neatklāj. Kartupeļu vaga izdzīta ar traktoru. Saimniece trijos atsevišķos traukos lasa bumbuļus – vienā mazos un bojātos, otrā – vidēja izmēra, trešajā – pavisam lielos.
Piemājas dārzā ģimene audzē kartupeļus un citus dārzeņus savām vajadzībām. “Skatos, ka tie, kuriem ir mazas platības, jau kartupeļus paspējuši novākt,” novērojusi sieviete. “Parasti visi sāk augusta beigās, bet šogad jau viss ir krietni ātrāk. Rudens līdz ar to ir ātrāk klāt. Bail, ka nesāk līt, un tad vairs nepārstās. Kas tagad nekait pa sausu un tīru zemi strādāt!?”
Ģimene audzē divas šķirnes – ‘Adrettu’ un ‘Vinetu’. “Šogad kartupeļi ir diezgan vienādā izmērā. Zem zemes ir daudz. Kartupelis jau tāds dienvidnieks, grib siltumu, lai izaugtu,” spriež kartupeļu lasītāja.
“Ilgāk vairs nevarēja gaidīt – šie jau ir nogatavojušies, laksti tumši. Jāliek pagrabā,” vērtē saimnieks, piebilstot, ka mazdārziņu, lai nodrošinātu augšanu, bijis papildus daudz jālaista.
Mazos kartupeļus ģimene atdodot lauksaimniekiem, kuri tur lopus. “Ja nebūtu, kur likt, būtu jāber vienā kaudzē ar āboliem. Šogad ābolu tik daudz, ka nav, kur likt!” Izņēmums – galīgi neesot padevušies burkāni, tie ir mazi un tārpaini.
Saimniece uzsver, ka šogad īpaši apstiprinās senlatviešu novērotā sakarība starp pīlādžiem un kartupeļiem. “Ja ir pīlādži, tad ir arī kartupeļi. Pīlādžu raža arī ir dāsna – daudz un ātri palika tumšā krāsā. Paši tecināsim sulu. Izsutina katlā, uz kilogramu ogu pieber puskilogramu cukura. Iznāk želejveidīga sula. Liekam klāt pie tējas, lai stiprinātu veselību,” sieviete stāsta par vērtīgo ogu.
Turklāt laika pareģi, balstoties uz senču gudrībām un pieņēmumu, ka dabas zīmes nepieviļ, uzskata, ka pīlādžu ātrais nogatavošanās laiks liecina par agrāku rudens iestāšanos un bargāku ziemu.
