Pāvilostas novada iedzīvotāji pārliecināti, ka nekas daudz pēc vēlēšanām nemainīsies. Dome strādājusi labi, attīstība novada centrā manāma. Pagastos ļaudis gan spriež, ka viņu apkārtnē nekas daudz nav izdarīts. Kāds novada centrā tā arī šo četru gadu laikā nav bijis un deputātus vaigā nav skatījis. Pāvilostnieki neko nezina par vērgalniekiem, un otrādi. Prieks par skolu attīstību, tik satrauc, vai būs, kas skolas apmeklē?
Trūkst saimnieka rokas
“Vēlējām par Uldi Kristapsonu pirms četriem gadiem un vēlēsim arī šogad,” apgalvo pensionāres Rūta un Astrīda. Par citiem deputātiem mazāk zināms. Jautātas, ko novadam vēl vajadzētu, pirmais, ko kundzes teic – jaunu ugunsdzēsēju mašīnu. Pāvilostnieces priecājas, ka šis pašvaldības sasaukums spējis nostrādāt bez parādiem. “Cilvēcīgi viņi ir! Var aiziet uz domi, parunāties,” norāda Rūta un Astrīda. Viņas arī atzīst, ka jābalso par savējiem, jo vērgalnieki balsos par savējiem. Bet tie mums sveši, saka Rūta.
Pagājušajās vēlēšanās par vērgalniekiem balsoju, neslēpj saraiķnieks Igors Kleščenoks. “Visos esam vīlušies – gan pašvaldībā, gan valdībā. Jauniem cilvēkiem jānāk, citādi vieni un tie paši pie tā galda sēž un nekas nemainās.” Jautāts, vai ir kāds cilvēks padomā, kam vajadzētu kandidēt, Igors neapjūk: “Zemnieks Cielava, Viguļu Ainars, Ivars Lapiņš, cilvēki, kas prot strādāt, saimniekot, domāšana ir citādāka viņiem.” Četru gadu laikā Saraiķos neesot nekas izdarīts, lai uzlabotu kanalizācijas sistēmas darbu. “Uztaisīja rotaļu laukumu bērniem par 7,5 tūkstošiem, bet te tak nekā nav,” sašutis Igors. Viņš nejūtot kārtīgu saimnieka roku novadam. Vērgalē zāli pļaujot katru nedēļu, Saraiķos pat reizi mēnesī nevar izpļaut, uz neizdarību norāda Igors. Novada vadītāju gan varot uzslavēt par Eiropas naudas piesaistīšanu. “Mūsējie to vai nu nemāk, vai negrib, bet Pāvilostai tas izdodas.”
Tie, kas varētu strādāt novada labā, to nedara, piekrīt arī ziemupnieks Oskars. “Es nekad brīvvalsts laikā neesmu vēlējis ne pašvaldību, ne Saeimu, jo neko tas nemaina un nevaru ietekmēt lielos procesus,” viņš spriež.
Darbu vajag
“Grūti pat pateikt,” uz jautājumu, ko domā par pašvaldības darbu pēdējo četru gadu laikā, atbild Aigars Draugs. Viņaprāt, novadā trūkst darba vietu, bet kopumā attīstība esot acīm redzama. Viņam prieks par skolu, kas ieguvusi jaunu skatu, un redzama augšupeja. “Ka tik būtu, kas mācās!”
“Cik nu nauda ļauj, tik jau darījuši,” spriež vērgalniece Ērika. Viņa neatceras, par ko iepriekš balsojusi, bet pieļauj, ka par tiem pašiem, kas pēdējos četrus gadus bijuši pie vadības stūres. “Mani nekas nesatrauc, ne no viena neko negaidu, tāpēc man ir vieglāk dzīvot. Pašai darbiņš ir, sevi nodrošināt varu.” Viņa novēl jaunajiem strādāt – lai raksta projektus, attīsta skolas, bērnudārzus, ceļus tīra. “Sūdzēties ir viegli, vajag pašiem darīt un nelūgt no pašvaldības,” pamāca Ērika.
Vairāk par to, ko izdarījusi pašvaldība, zina teikt centros dzīvojošie, spriež plocenieki Līga un Valērijs. Kaut ko jau dome darot, bet, vai tas der visiem, ir cits jautājums – lielu acīmredzamu pārmaiņu neesot. Ziemā Ploces ceļus tikpat grūti izbraukt, ceļu stāvoklis kopumā paliek arvien kritiskāks. Ploceniekiem prieks par topošo ūdeļu fermu. “Ceram, ka tur būs darba vietas arī vietējiem,” domā Līga. Plocē pamanītie pašvaldības darbi ir sociālās mājas un veļas mazgātavas izveide. Plocenieki atzīstas, ka četru gadu laikā – kopš novada izveides – ne reizi nav bijuši Pāvilostā. “Domei autobusa satiksmi vajadzētu sakārtot – cilvēki nevar izkāpt tuvāk mājvietai, jāiet lieli gabali no pieturām,” norāda Valērijs.
Naudu izsist māk
Pāvilostniece Daina Arāja atzīst, ka iepriekš par novada priekšsēdētāju balsojusi. Viņai ļoti paticis, kā iepriekš strādājusi Aina Ansone, kas jau vairākus gadus nekandidē uz darbu domē. “Sievišķīgs piesitiens bija viņai,” vērtē Daina. Šobrīd domei būtu jākoncentrējas uz darba vietu radīšanu cilvēkiem – citādi viss var beigties ar to, ka novadā vairs nebūs cilvēku. Dainas sāpe jau 23 gadu garumā esot jaunieši un tas, ka viņiem nav, ko darīt. “Esmu divu dēlu mamma. Kad puikas vēl bija pie mājas un mācījās skolā, viņiem nebija, ko darīt pēc skolas, arī tagad nejūtu, ka jauniešiem būtu, kur palikt.” Jaunieši sapulcējušies stadionā, bet malā “Spīdolas” apsargi skatījušies, ka tik varētu kādu pārkāpumu piesiet. Daina izveidojusi savā vecajā kūtī zāli, kur dēliem ar draugiem satikties. “Protams, ka iedzēra pa aliņam, bet arī spēlēja dažādas galda spēles – kārtis, novusu, šautriņas mētāja un nevazājās apkārt.” Šobrīd viņai Sakas pagastā ir mazs veikals, arī tur apsargi tvarstot “vecīšus, kas pensijas dienā atnāk pa aliņam izdzert”. Policija un apsardze strādā augstā līmenī, norāda Daina, tik nepareizajā virzienā. “Jauniešus un vecus vīrus tvarsta, bet tos, kuri jāķer, liek mierā.”
“Kristapsons naudu izsist māk! Gan no Eiropas, gan vietējiem,” vērtē Daina. Tenisa kortos pelna uz vasarniekiem, vietējie to nevar atļauties. Dēls Andris piekrīt – arī trenažieru zālē ir jāmaksā. “Ir jāatrod alternatīva tiem, kam nav naudas,” uz paveicamajiem darbiem jaunajiem deputātiem norāda Daina.
