Liepājas Karosta no daudziem aspektiem jau izskanējusi kā lieliska tūrisma vieta. Tā liecina par bijušajiem laikiem, Padomju Savienību, padomju kultūras un domāšanas apogeju Latvijā. Ievērojot, ka atsevišķi ļautiņi uzsien lentītes Kolorādo vaboļu krāsojumā un atkal sludina bijušo laimi, “Kursas Laiks” nolēma palūkoties uz piedāvājumu no praktiskā viedokļa. Tirdzniecības vietas, kultūras iestādes, tirgi – vietas, kuras cilvēki apmeklē ikdienā. Kā ir, kā būtu, ja būtu.
Kultūras nams “Baltika”
Pirmā pietura Ģenerāļa Baloža ielā 47, kur kādreiz dzīvojusi Mirdza Ķempe. Turpat blakus var palūkoties uz tirdziņu ar bilingvāliem uzrakstiem. Tikai mazliet piekrāsot, un bijušo laiku skaistums atgrieztos. Nostalģijai var nodoties krietnu brīdi, iedomāties sievas, tirgojot sarkanas tulpes, vīrus baltās staļinlaika naģenēs pērkam ābolus un piedomāt kādu vīru kazaka tērpā, tāpat vien – skatam.
Nams Ģenerāļa Baloža ielā 49 pats par sevi ir bijušās domāšanas un saimniekošanas paraugs, kur, mazliet iedarbinot fantāziju, tūrists var apjaust, cik lielisks bijis šis tirdzniecības centrs.
Turpat netālu iekšpagalmos var apskatīt kultūras namu “Baltika”, vēl deviņdesmito gadu sākumā te notika grautiņiem līdzīgas ballītes, kur pēdējie Krievijas kara jūrnieki izdejoja aizbraukšanas žvinguli un atstāja neatkārtojamu kultūras auru. Iespējams, tieši šim kultūras namam par godu, Liepājas domes Kultūras pārvalde sociālajā tīklā “Twiter” paralēli latviešu valodai vēstī nevis vācu, angļu vai franču mēlē, bet krieviski.
Populārākais – “Naktiņš”
Viens no populārākajiem Karostas veikalu tīkliem ir “Naktiņš”. Tas tāpēc, ka “zakusku” un “vodočku” te var dabūt cauru diennakti, stāsta vietējie zinātāji, tramīgi noskatīdamies aizbraucošas Pašvaldības policijas patruļmašīnas virzienā. Saprotams, ka viņi tik mēļo, zinām, ka likumīgā tirdzniecības vietā pēc pulksten 22 neviens degvīnu nepārdod.
Pārtikas veikals “Taleksana” Atmodas bulvārī konkurenci nav izturējis. Jau pāris gadu slēgts. Cilvēki apgalvo, ka nekā kopīga ar lēkšanu tālumā veikalā nav bijis, tādēļ skaidrojumu par nosaukuma izvēli tā arī neuzzinām.
Toties pie slavenākā Karostas kroga “Forts Jūra Ganibāls”, kas arī darbojas naktīs, sastopam saimnieku Juriju Vasiļjevu. “Nu ko jūs visi smejaties? Tas nav nekāds kanibāls, tas ir Kartāgas karavadonis Hanibāls,” J. Vasiļjevs saka krieviski, un uzreiz saprotam, kā veidojas līdzskaņu “G” un “H” mija kroga nosaukumā. Īsāk, kā domā – tā runā; kā runā – tā raksta. J. Vasiļjevam viss viens, ko cilvēki domā, viņš ir izbijis jūrnieks un pūniešu kara fans, tas arī iekļauts kroga nosaukumā. Krodziņš strādā no desmitiem vakarā līdz pat rīta gaismai, klientus apkalpojot J. Vasiļjeva sieva. Saimnieks laipni izrāda jauki sakārtotās kroga telpas – koka apdare, bāra lete, stienis meitenēm dejotājām un tāda smaka, kas asociējas ar krieviski pateiktu vārdu “pankūka”. Protams, lai ziņkārīgs tūrists izjustu visu kroga “Forts Jūra Ganibāls” pievilcību, tas jāapmeklē darba laikā. “Kursas Laiks” brīdina, nereti par kautiņiem ar smagām sekām krogā vēstī policijas hronikas.
