Latvijas iedzīvotāji ar bažām gaida apkures sezonas sākšanos, kas skaidrojama ar energo resursu cenu kāpumu uz vispārējā inflācijas fona.
Cenu tarifa pieaugumu par apkuri izjutīs liela daļa Latvijas sabiedrības, kas būtiski ietekmēs kopējo ģimenes budžetu. Iedzīvotājiem nāksies vēl ciešāk savilkt jostas, kalkulējot un balansējot ģimenes budžetu, ekonomiskās krīzes apstākļos. Siltuma ekonomija ir viens no veidiem kā samazināt izdevumus ģimenes budžetā, kļūstot neatkarīgiem no energo resursu cenu kāpumiem. Vai pastāv izvēles iespējas alternatīvas apkures sistēmas izveidei mājās?
Šobrīd Latvijas tirgus piedāvā plašu apkures iekārtu sortimentu, bet kā izvēlēties to apkures sistēmas veidu, kurš būtu ekonomisks, efektīvs un videi draudzīgs. Ekonomiskās krīzes apstākļos, domājot par alternatīvām enerģētikas jomā, notiek atgriešanās pie sen zināmām un pārbaudītām vērtībām – siltums, ekonomiskums un dabīgums, izmantojot krāsns malkas apkuri, siltuma nodrošināšanai.
Arī 21. gs. malkas apkure ir visekonomiskākais mājas apsildīšanas veids, kuru neietekmē ne energo resursu, ne siltumenerģijas cenu kāpums. Liela daļa māju šobrīd tiek apsildītas, izmantojot centrālapkuri, kuras darbojas uz gāzes vai citu veidu apkures sistēmas principa. Centrālapkures un gāzes apkures cenu pieaugumu nosaka regulators, un iedzīvotāji ir spiesti akceptēt šo lēmumu. Jautājums ir, vai iepriekšminētie apkures veidi ir vienīgie, ar kuru palīdzību mēs varam apsildīt māju.
Vai ir iespējams kombinēt apkures sistēmas veidus ar centrālapkuri, apvienojot funkcionalitāti, siltuma efektivitāti un ekonomiju. Laika gaitā krāsns apkures sistēmas funkcijas ir mainījušās, izstrādājot jaunas būvniecības tehnoloģijas. Kamīna gaumīgums un krāsns funkcionalitātes apvienojums sevī ietver siltuma efektivitāti un ekonomiju.
Mūsdienās kamīnkrāsns vairs nav tikai skaists dizaina elements, kurš rotā interjeru, tam ir praktisks pielietojums. Par šo apkures sistēmas veidu kā alternatīvu ir maz runāts un skaidrots no apkures sistēmu speciālistu puses.
Kamīna apkures tehnoloģija darbojas līdzīgi kā centrālapkures sistēma. Jautājums ir, cik efektīvi un ekonomiski tā strādā. Zemās energoefektivitātes pamatā ir nepareizi izvēlēta kurtuve (katls) un nepareizi izbūvēti pārējie mezgli, kas saistīti ar siltuma akumulēšanu (uzkrāšanu) un siltuma sadalīšanu pa visu māju.
Līdzīgi ir ar kamīnkrāsnīm, tās efektivitāte būs atkarīga no izvēlētās ierīces. Kamīnkrāsnis, kas domātas mājas apsildei, pēc uzbūves un konstrukcijas ir daudz sarežģītākas un izmaksu ziņā dārgākas nekā parastie kamīni. Šajā gadījumā runa iet par mājas apkures ekonomiju, mūrēta kamīnkrāsns pēc vienas izkurināšanas reizes, spēj mājā uzturēt siltumu līdz pat 48 h.
Šādai apkures sistēmai nav nepieciešama elektrība vai citi papildus resursi tikai malka. Kamīnkrāsns siltuma sadalīšana pa visu māju notiek ar karstā gaisa cauruļu palīdzību. Gaisa apkure sniedz vairākas priekšrocības, piemēram, pareizi pieslēdzot plūstošajam, siltajam gaisam klāt gaisu no ārienes, visā mājā iegūsim ideālu ventilāciju. Raugoties nākotnē mēs nezinām, kādi būs tarifi elektrībai un gāzei, taču malkas apkuri, tas nespēs ietekmēt.
Runājot par apkures izvēli savai mājai, vienmēr drošāk būtu uzticēties pārbaudītām vērtībām. Podiņu krāsnis ar metāla kurtuvēm un karstā gaisa vadiem ir aprakstītas K. Ulmaņa laiku, krāšņu podniecības grāmatās. Tās bija ļoti efektīvas apkures tā laika mājokļiem, bet neguva atzinību jo metāla kurtuves ātri bojājās.
Mūsdienās tiek izgatavotas speciālas, izturīgas kamīnkrāšņu kurtuves no čuguna un izoderētas ar šamota sieniņām. Šīs speciālās kurtuves ir konstruētas tā, lai uguns temperatūra tajās būtu pēc iespējas karstāka, kā arī izplūstošās dūmgāzes, kas domātas mūrētajām dūmejām, būtu daudz bagātākas ar siltuma kalorijām.
