Tradicionāli, jau trešo gadu pēc kārtas, maija sākumā Liepājā pulcēsies dažādu konfesiju kristieši, lai tiktos jauniešu pasākumā „Nāc un elpo brīvi!”. Pasākuma mērķis ir parādīt, ka Liepājā ir ne tikai popmūzikas galvaspilsēta, bet, ka šeit ir vieta arī labai un kvalitatīvai kristīgai mūzikai.
Kristīgai mūzikai – 2000 gadu vēsture
Kristīgā mūzika ir tikpat sena cik kristīgā baznīca. Apustulis Pāvils saka: „Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos: pamāciet un paskubiniet cits citu visā gudrībā ar psalmiem, himnām un garīgām dziesmām, žēlastībā dziedādami savās sirdīs Dievam!” (Kol. 3:16) Šie vārdi norāda, ka jau kopš pašiem pirmsākumiem kristieši savās sapulcēs ir ne tikai klausījušies Dieva vārdu, bet arī dziedot un muzicējot ir pagodinājuši un slavējuši Dievu.
Pie mūsdienu kristīgās mūzikas nepieder pilnīgi visa veida mūzika, kas ir tapusi mūsdienās un ko ikviens aiz dažādiem apsvērumiem varētu saukt par kristīgu. Mūsdienu kristīgā mūzika, ko angliski sauc par Contemporary Christian Music jeb saīsinājumā CCM, ir atsevišķs novirziens mūsdienu mūzikas pasaulē. Kā jebkuram novirzienam, arī CCM ir sava tapšanas vēsture.
Tomēr, neskatoties uz stilu un formu, CCM būtība nav mainījusies – tā ir tā pati, kas pirmsākumos – dalīties Dieva mīlestībā ar savas paaudzes cilvēkiem tā, lai cilvēki šo mūziku varētu gan saprast, gan par to priecāties.
„Nāc un elpo brīvi!” tapšanas vēsture
Atskatoties atpakaļ uz iepriekšējo gadu svētku norisēm, var uzskatāmi redzēt pasākuma izaugsmi – gan apjoma, gan dalībnieku, gan apmeklētāju ziņā. Pirmajā gadā pasākums tika veidots, lai atzīmētu Pāvila draudzes kora gadasvētkus, un tas notika neizejot ārpus Liepājas baptistu Pāvila draudzes dievnama. Tā kā uz pasākumu ieradās galvenokārt jaunieši, tad nākamajā gadā „Nāc un elpo brīvi!” jau tika orentēts galvenokārt uz jauniešu aditoriju. Ja pirmajā gadā pasākumu apmeklēja ap 150 cilvēku dienā, tad otrajā gadā pasākums pulcēja ap 300 cilvēku dienā no visas Latvijas.
Šogad tiek plānots, ka apmeklētāju skaits būs ap 1000 cilvēku dienā, un tiek gaidīti dažādu konfesiju kristieši, un ne tikai, no visiem Latvijas novadiem.
Festivāla norise un dalībnieki
Festivāls notiks trīs dienas no 2.-4.maijam. Festivāla programmā paredzēti kristīgās mūzikas koncerti Liepājas latviešu biedrības namā (LLBN) un Pāvila draudzes dievnamā, kuros piedalīsies tādas Latvijā jau pazīstamas grupas un mūziķi kā „Man-hu”, „Āķis”, Elīza Godiņa, uc. Notiks arī dievkalpojumi, D.Klerija (ASV) lekcijas, semināri un diskusijas, sporta aktivitātes, kā arī mūzikas diska „Laiks pielūgt 2” prezentācijas pasākums LLBN.
Visi pasākumi ir bez ieejas maksas, bet būs iespēja ziedot, lai atbalstītu šī pasākuma norisi.
Svētku laikā – diska prezentācija
Pasākuma koordinators Edgars Deksnis: „Pagājušā gadā pasākuma „Nāc un elpo brīvi!” ietvaros tika prezentēts mūzikas disks „Laiks pielūgt” un prezentācijas pasākums guva lielu skatītāju un klausītāju atzinību, tamdēļ šogad diska „Laiks pielūgt” ieraksta atbalstītāji un veidotāji ir sagādājuši jauku pārsteigumu, un pie klausītājiem dodas jauns mūzikas disks „Laiks pielūgt 2”. Prezentācijas pasākumā piedalīsies tādi mūziķi kā Kristaps Tālbergs, Valdis Indrišonoks, Māris Dravnieks, Filips Baumanis un grupa Man-hu. Šī gada 19.janvārī ir tapis arī „Laiks pielūgt” DVD un prezentācijas laikā LLBN būs iespēja iegādāties gan DVD gan audiodiskus.”
Šogad pasākumu ir atbalstījusi Liepājas Kultūras pārvalde, piešķirot finansējumu vienai no pasākuma daļām – jauniešu koncertam, kurš notiks 3.maijā Liepājas Latviešu biedrības namā. Šāds koncerts ir jaunums pasākumā „Nāc & elpo brīvi!”. Tā kā 4.maijā svinam Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu, tad šis koncerts ir veltīts šim svarīgajam un priecīgajam notikumam.
„Ieguvums no šī pasākuma nav tikai kristīgai mūsu sabiedrības daļai, bet jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Mēs piedāvājam iespēju ikvienam apmeklēt labu pasākumu kopā ar saviem tuviniekiem un draugiem. Šis festivāls nes vēsti par brīvību no atkarībām, par ģimenes vērtību, par vienotību konfesiju starpā, par brīvību, kas mums ir dota Kristū, kā arī vienotu sabiedrību kopumā!”, pārliecināti saka E.Deksnis.
