Pērkones Skatres Zariņu evaņģēliski luteriskās baznīcas ēku pārdos. Vietējie iedzīvotāji par notiekošo ir neziņā un sakrālo priekšmetu noņemšanu vērtē kā vandālismu.
Liepājas Sv. Annas baznīcas mācītāja Jāņa Bitāna un draudzes priekšnieka Jāņa Vilnīša rosīšanos Pērkones bazanīcas ēkā vietējie iedzīvotāji pamanīja pagājušajā nedēļā. “Nosita lejā krustu un noplēsa altāri,” pastāsta bijušās “Zariņu” draudzes kasiere Daina Pēka. Jau gadu ēkā dievkalpojumi nenotiek, jo draudze lūgusi Sv. Annas draudzes palīdzību un pievienojusies tai.
“Maz jau mēs te esam, un baznīca ir nolaista. Es gan uztaisīju baznīcas atjaunošanas tāmi. Tas izmaksātu ap desmit tūkstošiem latu, bet, pēc apvienošanās ar Annas baznīcu, tāmi neviens nav apskatījis,” klāsta bijusī kasiere.
Pie viņas joprojām glabājas ēkas atslēgas un dokumenti par saimnieciskiem darījumiem. Kad vietējās mājas apziņotas par altāra un krusta noņemšanu, cilvēki bijuši šokēti. Par ēkas likteni neviens viņus nav informējis.
Vajadzēja ar godu
“Man ir skumji. Saprotu, ka viss mainās un pazūd, bet tam vajadzēja notikt ar godu. Varēja sarīkot pēdējo dievkalpojumu. Kā krustneši viņi rīkojās – barbariski. Baznīcas krusts bija iemests malkā. Jā tas bija vecs, bet svētīts taču. Es viņu paņēmu un aiznesu uz savu pūralādi. Mēs lūdzām palīdzību Annas baznīcai un te mēs esam,” sarūgtināta ir Ausma Dzintare.
Viņai un pārējiem pērkoniešiem vēl atmiņā ir stāsts par baznīcas celšanu. Zemi ēkas būvniecībai uzdāvinājusi Gaiļu māju saimniece. Pērkonieši sākuši celt dievnamu un cilvēki nesuši ziedojumus gan naudā, gan materiālos.
“Arī padomju laikos te bija sirsnīgi. Uz dievkalpjumiem sanāca tik daudz cilvēku, ka iekšā viesiem vietas nepietika,” atminas Ausma Šukste. Pēc atmodas “Zariņos” bijuši ap 15 draudzes locekļu. Pirms apvienošanās ar Sv. Annas draudzi 2006. gadā dievkalpojumus apmeklējuši vien pāris cilvēki.
Pārdos īpašumus
Sakrālie priekšmeti ēkā noņemti, jo to pārdos. Altāris, krucifisks aizvesti uz Liepāju un sadedzināti, pastāsta Liepājas Sv. Annas draudzes priekšnieks J. Vilnītis. “Es tiešām ņēmu krustu nost, bet viss notika ar prāvesta svētību. Tas nav vandālisms. Sakrālos priekšmetus sadedzina, lai tie nenonāk apgrēcībā. Uguns šķīsta,” skaidro J. Vilnītis.
Pārdot dievnamu nolemts, jo Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Sinodē pieņemts lēmums, ka katrai draudzei jādāvina 30 procenti no sava īpašuma. Annas draudze nolēma šķirties no baznīcas ēkas Pērkonē.
Pārdošanu organizēs LELB nekustamo īpašumu apsaimniekošanas uzņēmums “Pastorāts”. Draudžu īpašumi sākot ar šo gadu tiks pārdoti, lai izveidotu jaunu garīdznieku atalgojumu sistēmu. Plāns paredz pakāpeniski piecu gadu laikā pārdot īpašumus aptuveni 20 miljonu latu apjomā, iegūtos līdzekļus ieguldot starptautiskajos investīciju fondos.
