Nākamgad Nīcai ar Otaņķiem jāapvienojas, paredz teritoriālās reformas plāns. Tikmēr Nīcas pašvaldība izstrādā pagasta attīstības programmu turpmākajiem septiņiem gadiem.
“Dzīve notiek jau šodien, uzņēmējiem projekti jāraksta šodien, mēs nevaram gaidīt novada izveidošanu. Dzīve paģēr jau šodien rūpīgi saplānot savas darbības un finanšu līdzekļus. Vienmēr visos projektu nolikumos jānorāda piesaiste vietējiem plānošanas dokumentiem,” nepieciešamību pēc stratēģijas pamato Liene Otaņķe. Būs dokuments, kurā apskatīties prioritātes, nebūs idejas jāķer no zila gaisa, piekrīt Dace Vecbaštika. Stratēģija noderēs gan pašvaldībai, gan uzņēmējiem, kuri raksta dažādus projektus, lai iegūtu ES finansējumu. Uzņēmējs projektā varēs norādīt, ka viņa darbība pašvaldības plānā atzīta par prioritāru.
Skaidrība palīdzēs izvērtēt, kādus projektus atbalsta pašvaldība. “Ir tik daudz iespēju, tik daudz projektu tiek izsludināti, ka reaģēt pāris nedēļu vai mēneša laikā nav iespējams. Ir jābūt dokumentam, kas mums pasaka priekšā. Pie tam katram projektam ir vajadzīgs līdzfinansējums. Nevar ņemt visu pēc kārtas, kas tiek izsludināts. Var gadīties, ka kādai tiešām nepieciešamai lietai līdzfinansējuma pietrūkst,” norāda L. Otaņķe. Turklāt neviena attīstības programma nav akmenī cirsts dokuments, tā noteikti būs pārskatāma. Attīstības plāna darba grupa secinājusi, ka
novada izveidošana attīstības plānus neanulēs – Nīcas vajadzības jebkurā gadījumā paliks un tiks integrētas kopējā plānā. Arī Otaņķu pašvaldība gatavojas izstrādāt attīstības plānu, apstiprina pagasta padomes priekšsēdētāja Anda Veidele. “Iepriekšējais morāli novecojis,” skaidro A. Veidele. Otaņķniekiem vēl priekšā darba grupas izveidošana un eksperta izvēle. Abas pašvaldības pieņēmušas lēmumu par apvienošanos, taču ar dokumentu kārtošanu nesteidzas.
Sadzīvi virza sievietes
Nīcas pagasta padomes priekšsēdētājs Agris Petermanis par plāna stipro pusi sauc lielo iedzīvotāju ieinteresētību kopīgas stratēģijas tapšanā. Pašvaldībā janvārī notikuši trīs semināri dažādu nozaru speciālistiem, un tie visi bijuši simtprocentīgi apmeklēti. “Noskaidrosim, kur ļaudis grib, lai viņus ved,” atzīst A. Petermanis. Topošais dokuments tiek gatavots pakārtoti teritorijas plānojumam, kas stājies spēkā aizvadītā gada nogalē. Teritorijas plānojumā norādīts zemju izmantošanas veids. Attīstības programmā, balstoties uz stipro, vājo pušu, iespēju un draudu analīzi, tiks plašāk un detalizēti analizēti un noteikti teritorijas plānojumā iekļautie priekšnoteikumi un vīzijas.
Ekonomika un infrastruktūra, daba, sociālā vide – ir trīs nozares, par ko notikuši semināri un iedzīvotāji izteikuši savu viedokli par pašreizējo situāciju. Par stipro pusi visās nozarēs izvirzīts izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums, Liepājas tuvums un jūra, pastāsta l. Otaņķe. Viņa norāda: “Katrā nozarē ir savas sāpes un savs cerību stariņš. Prioritātes būs noteiktas stratēģijā. Būs konkrētas darbības, kuras ņems vērā, plānojot nākamo gadu budžetu. Prioritārā secībā piešķirs līdzekļus.”
Visos trijos semināros dalībnieki izdalījuši savas nozares stiprās un vājās puses, kā arī izvirzījuši iespējas un noteikuši draudus. Analizējot sociālo vidi pašvaldībā, L. Otaņķe sadzirdējusi tēzi, kas viņu ļoti pārsteigusi. “Sociālās vides seminārā viens no stiprās puses interesantākajiem formulējumiem bija: lepnas, aktīvas un stipras Nīcas sievietes. Kad tēzes izvirzītājam jautāja, kāpēc sievietes, viņš atbildēja ar pretjautājumu: vai jūs zināt, kāds ir tautas tērps vīriešiem Nīcā? Visur sievietes, paskatieties seminārā – apkārt sievietes!”
Ir izdarīti un nepaveikti darbi
“Ir lietas, kas virzās uz priekšu pirms prioritāšu noteikšanas,” atzīst L. Otaņķe.
Pirms trīs gadiem Nīcas pagasta viesu māju saimnieki kādā seminārā izvirzījuši nākotnes vīzijas. “Cilvēki toreiz bija uztraukušies, ka tūristiem nav, kur saņemt informāciju, nav koordinācijas, nav reklāmas bukletu, nav norāžu uz tūrisma objektiem, nav sadarbības ar reģionālo Tūrisma centru Liepājā. Tagad daudzas lietas ir realizētas. Ir izveidots Tūrisma informācijas punkts. Pāri kāpām uzliktas koka laipas, lai kāpas saudzētu. Toreiz iedzīvotājus satraucis Nīcas muižas klēts liktenis. Pērn objekts ieguvis arhitektūras pieminekļu statusu. Uzsākti objekta atjaunošanas darbi, proti, notikusi ēkas apsekošana, saņemts slēdziens. Sākotnēji tiks piesaistīts finansējums ēkas konservācijai, viskritiskākajā stāvoklī ir jumts, tas jāglābj nekavējoties,” ar dažiem no paveiktajiem darbiem iepazīstina L. Otaņķe.
Iedzīvotāji fiksējuši vājās puses, kas tādas pašvaldībā ir jau vairākus gadus. Piemēram, dabas seminārā par neizdarību atzīta nelegālu atkritumu izgāztuvju esamība, piegružotas ceļmalas un citi nesakārtoti objekti, kas grauj Nīcas tēlu. Pagastu apmeklē daudz tūristu, bet par sabiedriskajām tualetēm, atkritumu urnām nav padomāts, norāda iedzīvotāji. Nepietiekama sabiedriskā transporta kustība uz tālākiem ciemiem – Kalnišķiem un Jūrmalciemu, uz vajadzībām norāda nīcenieki.
Gaida vērtīgas jauniešu idejas
Nākamais seminārs 1. martā notiks jauniešiem. “Būs īsta prāta vētra. Jaunieši noteikti norādīs uz attīstības iespējām, ko pieaugušie nesaskata,” vērtē L. Otaņķe. Tiks fiksētas visas jauniešu idejas ar pieauguša cilvēka prātu un zināšanām. Plāna izstrādātāji uzzinās, kā jaunieši vērtē esošo situāciju un ko domā par nākotni. “Patiesībā jauniešiem ir plašs redzējums. Viņi neredz dzīvi rutinētā kontekstā, bet pāri horizontam. Mēs esam ieinteresēti, lai jaunieši savas zināšanas vai darba pieredzi atnestu atpakaļ uz pagastu. Problēma ir nevis jauniešu aizplūšana no dzimtā pagasta, bet viņu neatgriešanās. Būtu pretdabiski, ja jaunieši nevēlētos kādu brīdi aizplūst no pagasta, bet ir žēl, ka viņi neatgriežas,” pauž L. Otaņķe. Ielūgumi izsūtīti 44 jauniešiem, kuri dzīvo un mācās Nīcā; kuri studējuši un strādājuši ārzemes. Aicināti ierasties nīcenieki, kuri tagad dzīvo un strādā, un studē citur Latvijā.
