Ceturtdien, 1.janvārī, Čehija rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem pārņem Eiropas Savienības (ES) prezidentūru, nomainot Franciju, un Prāgu gaida vairāku smagu problēmu risināšana, tostarp briestošais konflikts, kas saistīts ar gāzes piegādēm no Krievijas.
Čehijas premjerministra vietnieks Aleksandrs Vondra pēc mēnesi ilgajiem sagatavošanās darbiem paudis pārliecību, ka Prāga ir gatava šī pienākuma veikšanai.
Tomēr pēdējo nedēļu laikā čehu amatpersonām nācās aktīvi pārliecināt citas dalībvalstis par savu spēju pārņemt no Parīzes ES prezidentūru brīdī, kad globālo ekonomiku satricinājusi finanšu krīze, īpaši ņemot vērā Francijas harizmātiskā prezidenta Nikolā Sarkozī radīto šķietamību, ka viņa valsts prezidentūra bijusi īpaši spoža.
Premjerministram Mirekam Topolanekam ES faktiskā prezidenta lomā papildus grūtības radīs eiroskeptiski noskaņotā Čehijas prezidenta Vāclava Klausa runās un paziņojumos joprojām izskanošā negatīvā attieksme pret daudzām bloka iniciatīvām.
Arī Vondra uzsver, ka viņa valsts prezidentūrai nav pamata izvirzīt pārlieku ambiciozus mērķus, un norāda, ka Čehija nosaka tikai trīs prioritātes – enerģētisko drošību, ārējās attiecības un ekonomikas uzturēšanu krīzes apstākļos.
“Mēs būsim apmierināti, ja spēsim paveikt divas konkrētas lietas,” sacīja Vondra, ar to domādams ar enerģētisko drošību saistītos jautājumus un tā saukto ES austrumu partnerību.
Savas prezidentūras priekšvakarā Prāga uzmanīgi seko Maskavas un Kijevas centieniem panākt vienošanos par divus miljonus ASV dolāru lielo Ukrainas nenomaksāto parādu par Krievijas gāzes piegādēm.
Krievijas enerģētikas gigants “Gazprom” jau brīdinājis, ka pārtrauks gāzes piegādes Ukrainai, ja parāds netiks dzēsts, uzsverot, ka jaunais līgums jānoslēdz līdz 1.janvārim.
Piegāžu pārtraukšana Kijevai var ietekmēt arī patērētājus Rietumeiropā, kuri gāzi no Krievijas saņem tranzītā caur Ukrainu un kurus līdzīgas grūtības piemeklēja jau 2006.gada janvārī.
Nesen sniedzot interviju aģentūrai AFP, Topolaneks atzina, ka ir īpaši nobažījies par šādu negaidītu krīžu iespējamību.
“Esmu pārliecināts, ka pieredzēsim dažus negaidītus notikumus,” brīdināja Čehijas premjers.
Savukārt Vondra atzina, ka tādai “mazai Eiropas valstij”, kas savulaik bijusi pakļauta komunistiskās Maskavas impērijai, būs grūti likt ieklausīties šodienas Krievijai.
Prāgas pozīcijas sarunās ar Maskavu novājina arī ASV iecere Čehijas teritorijā izvietot savas pretraķešu aizsardzības sistēmas radaru staciju, ko Maskava uztver kā draudus tās nacionālajai drošībai.
Tomēr Čehija nav atteikusies no plāniem nākamā gada pirmajā pusē sarīkot ES un Krievijas samitu.
Enerģētikas drošība būs arī viens no galvenajiem jautājumiem ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē, kura paredzēta Prāgā 8.janvārī un kas būs pirmā ministru tikšanās Čehijas prezidentūras laikā.
Decembra vidū Prāga paziņoja, ka labprāt uzņemtos namatēva lomu ES un Izraēlas galotņu sanāksmē, vienlaikus sarīkojot ES un palestīniešu samitu. Tomēr pagaidām čehi atturējušies minēt konkrētu datumu šī foruma organizēšanai.
Tomēr samiti ieguvuši īpašu aktualitāti pēc tam, kad Izraēla pagājušās nedēļas nogalē uzsāka masīvu Gazas joslas bombardēšanu, kas jau prasījusi simtiem palestīniešu dzīvību.
Savas prezidentūras laikā Čehija arī cer sarīkot pirmo ES un ASV samitu ar jaunā Baltā nama saimnieka Baraka Obamas piedalīšanos, aktivizēt ES un bijušo PSRS valstu – Ukrainas, Baltkrievijas, Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas un Moldovas – tuvināšanās procesu, kā arī turpināt pašas ES tālākas integrācijas procesu.
