Uzturoties vizītē ASV, Dalailama paziņoja, ka viņa un Ķīnas pārstāvji risinot sarunas pa privātiem kanāliem, ziņo mediji.
“Zināmi pūliņi” notiek, lai panāktu risinājumu pēc pagājušā mēneša vardarbīgajām demonstrācijām pret ķīniešiem un varas iestāžu represijām Tibetā un citos tibetiešu apdzīvotajos rajonos, svētdien Sietlā teica trimdā dzīvojošais Tibetas budistu līderis.
Dalailama neatklāja sarunu detaļas, taču norādīja, ka viņš tajās nav tieši iesaistīts.
Rietumu līderi mudina Pekinu risināt sarunas ar Dalailamu, taču Ķīnas valdība apsūdz Nobela prēmijas laureātu protestu organizēšanā un dēvē viņu par separātistu, kaut gan Dalailama abas apsūdzības noraida.
Viņš svētdien mudināja Ķīnu atvērt Tibetu medijiem un publikai, lai tie redzētu, kas patiesībā notiek, un apsūdzēja Pekinas valdību manipulēšanā ar informāciju un savu tautu.
Tomēr 72 gadus vecais Dalailama piebilda, ka prezidenta Hu Hu Dzjiņtao centieni veidot “harmonisku sabiedrību” liecina, ka Komunistiskā partija atrodas “pārtapšanas stadijā”.
Viņš atkārtoti apliecināja savu atbalstu olimpisko spēļu rīkošanai augustā Pekinā un piebilda, ka Ķīnas kritiķiem vajadzētu atļaut mierīgi protestēt olimpiskās lāpas stafetes laikā. Viņš arī atkārtoja draudus atkāpties no Tibetas trimdas valdības vadītāja amata, ja vardarbība Tibetā kļūs nekontrolējama.
Dalailama atzina, ka daži tibetieši kritizē viņa centienus panākt Tibetas autonomiju Ķīnas sastāvā nevis pilnu neatkarību, apgalvojot, ka tie nav devuši nekādus rezultātus.
“Agri vai vēlu Ķīnas Komunistiskajai partijai būs jāpieņem realitāte un jārīkojas atbilstoši tai” attieksmē pret Tibetu, sacīja Dalailama.
Kaut arī viņš atbalsta Ķīnas mērķi kļūt par superlielvalsti un uzskata, ka Ķīna ir pelnījusi kļūt par tādu, tai pietrūkst izšķirošā “morālās autoritātes” elementa.
