Baraks Obama ceturtdien spēra lielu soli uz priekšu, lai kļūtu par ASV pirmo melnādaino prezidentu, uzvarot starp demokrātiem Aiovas štata priekšvēlēšanās.
No republikāņiem uzvarēja bijušais Arkanzasas gubernators Maiks Hakabī, pārspējot Mitu Romniju, neskatoties uz pēdējā milzīgajiem finanšu ieguldījumiem kampaņā.
Par vienu no vadošajām kandidātēm uzskatītā Ņujorkas senatore Hilariju Klintone ierindojās trešajā vietā aiz bijušā Ziemeļkarolīnas senatora Džona Edvardsa.
“Šajā janvāra vakarā, šajā vēstures izšķirīgajā brīdī, jūs esat paveikuši to, ko daži ciniķi dēvēja par neiespējamu,” saviem atbalstītājiem sacīja Obama. “Mēs izvēlamies cerību baiļu vietā. Mēs izvēlamies vienotību šķelšanās vietā un nosūtam spēcīgu vēstījumu, ka Ameriku sagaida izmaiņas.”
“Viņi sacīja, ka šī diena nekad nepienāks. Viņi sacīja, ka mūsu mērķi ir pārāk augsti. Pēc daudziem gadiem jūs atskatīsieties uz šo brīdi un jūs redzēsiet, ka šis bija tas brīdis un šī bija tā vieta, kur Amerika atcerējās, ko nozīmē cerēt,” sacīja Obama.
Obamas uzvara pār Klintoni šajā izšķirošajā štatā ir spēcīga zīme par 46 gadus vecā senatora spējām iedvest vēlētājos cerību un politisko izmaiņu gaisotni, kas sajūsmina cilvēku pūļus visur, kur vien Obama ierodas.
Saskaņā ar galīgajiem Demokrātu partijas priekšvēlēšanu rezultātiem Obama saņēmis 37,6% balsu, Edvardss – 29,8%, Klintone – 29,5% balsu.
Ceturtajā vietā ar 2,1% ierindojies Ņūmeksikas gubernators Bils Ričardsons, kam seko Džo Baidens ar 0,9%. Pārējie kandidāti – Kriss Dods, Maiks Greivels un Deniss Kusiničs – saņēmuši pa 0% balsu.
No Republikāņu partijas Hakabī saņēmis 34% balsu, Mits Romnijs – 25%, Freds Tompsons – 13%, Džons Makeins – 13%, Rons Pols – 10%, Rūdolfs Džuliāni – 3%, bet Dankans Hanters – 0% balsu.
52 gadus vecais bijušais Arkanzasas gubernators un baptistu mācītājs Hakabī spējis nodrošināt sev pārsteidzošus politiskus panākumus, pārspējot bijušo Masačūsetsas gubernatoru un uzņēmēju Romniju, kura vēlēšanu kampaņas finanšu līdzekļi ir ievērojami lielāki.
“Šovakar mēs redzam jaunu dienu Amerikas politikā,” atbalstītājiem sacīja Hakabī. “Šovakar mēs pierādījām, ka Amerikas politika vēl joprojām ir tādu cilvēku rokās kā jūs.”
Pēc vājajiem rezultātiem senatori Džozefs Baidens un Kriss Dods jau paziņojuši, ka izstājas no cīņas par Demokrātiskās partijas nomināciju ASV prezidenta amatam.
Delavēras senators Baidens vairākkārt pateicās savam personālam par atbalstu, neskatoties uz viņa ierobežotajiem finanšu resursiem, un paziņoja, ka izstājas no cīņas.
Baidens priekšvēlēšanās guva nepilnu vienu procentu delegātu balsu un ierindojās piektajā vietā.
Konektikutas senators Kriss Dods ierindojās sestajā vietā, saņemot tikai viena delegāta balsi.
2008.gada prezidenta vēlēšanu kampaņa ir visatklātākā cīņa par amatu vairāk nekā 50 gados, jo uz ASV prezidenta amatu nekandidē neviens esošais prezidents vai viceprezidents.
Pašreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs, kura nepopulārais Irākas karš met ēnu uz viņa Republikāņu partiju, ir atteicies paust atbalstu kādam konkrētam kandidātam, bet ir sacījis, ka darīs visu iespējamo, lai pirmsvēlēšanu laikā palīdzētu republikāņu nominētajam kandidātam.
Aiovas štatā, kurā ir gandrīz trīs miljoni iedzīvotāju, tradicionāli notiek pirmās priekšvēlēšanu sapulces pirms ASV prezidenta vēlēšanām.
Cīņa par balsīm Aiovas priekšvēlēšanās bija viena no kaismīgākajām vēsturē. Demokrātu atbalstītāju aktivitāte pārsniedza 220 000, ievērojami pārspējot iepriekšējo rekordu 2004.gadā, kad uz priekšvēlēšanām ieradās 124 000 vēlētāji.
Būtiskais vēlētāju skaita pieaugums var liecināt par Demokrātiskās partijas atbalstītāju lielo gatavību piedalīties novembrī paredzētajās prezidenta vēlēšanās.
No Republikāņu partijas atbalstītājiem priekšvēlēšanās piedalījās 120 000 cilvēku, salīdzinot ar 87 000 vēlētāju 2000.gadā.
Pēc priekšvēlēšanām Aiovā visa uzmanība tagad ir pievērsta Ņūhempšīrai, kur nākamnedēļ, 8.janvārī, notiks nākamās priekšvēlēšanas. Bijušai pirmajai lēdijai Klintonei trešā vieta ir smags trieciens, īpaši tādēļ, ka viņa ilgu laiku tika uzskatīta par vadošo kandidāti. Līdz ar to uz Klintoni tagad gulstas milzīgs spiediens piecās dienās nodrošināt lielāku vēlētāju atbalstu.
Klintone sacīja, ka viņa ir optimistiska un gatava tālākai nacionālajai kampaņai cīņā par demokrātu nomināciju ASV prezidenta amatam.
Arī par Edvardsa kandidatūru ir šaubas, vai viņš spēs saglabāt savu pārsvaru. Pirms priekšvēlēšanām veiktajās sabiedrības domas aptaujās Edvardss Aiovā kādu brīdi bija vadībā, un arī 2004.gada priekšvēlēšanās viņš ieņēma otro vietu.
Vēlētāju aptaujas liecina, ka Obama ir ļoti populārs gados jauno vēlētāju vidū, kā arī pārspēj Klintoni sieviešu vidū. Republikāņu vidū Hakabī uzvara iezīmē konkrētākas aprises starp partijas kandidātiem, kuru vidū līdz šim nebija konkrēta līdera. Aiova, pateicoties tās reliģiski konservatīvai kopienai, bijušajam Arkanzasas gubernatoram bija labākā iespēja panākt izrāvienu.
Tomēr Ņūhempšīrā viņam klāsies grūtāk, jo šajā štatā ir mazāk evanģēlistu un aptaujās Hakabī atpaliek no Romnija un Makeina.
Romnijs pēdējās nedēļās izvērsa agresīvu reklāmas kampaņu pret Hakabī un Makeinu, taču viņš pats ir saskāries ar jautājumiem par viņa piederību mormoņiem.
Bijušā Ņujorkas mēra Džuliāni vājie panākumi Aiovā lielā mērā skaidrojami ar faktu, ka viņš faktiski ignorēja šo štatu, savu kampaņu koncentrējot uz lielākiem štatiem.
