Kamēr nepacietīgākie sēņotāji no meža pārnes vien pasīkas gailenītes, Vērgales pagasta Ziemupē, bijušajā “Baldonieku” mājvietā, var atrast krietni prāvākas sēnes.
Ziemupniece Daina Vītola pastāsta, ka šīs sēnes tai pašā vietā augušas arī pērn. “Šogad liekas, ka to sēņu ir vairāk un pašas arī lielākas.”
Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas speciāliste Diāna Meiere skaidro, ka attēlā redzamā sēne esot zvīņu piepe (Polyporus squamosus). “Neviena no piepēm nav indīga, jaunas vai labāk ļoti jaunas zvīņu piepes ir ēdamas, taču garša diez cik izcila tām nebūs. Lai gan – var jau arī cirvi pagatavot garšīgi,” nosmej D. Meiere.
Līdzīga pēc izskata un arī ēdama esot sēra piepe – koši dzeltenā krāsā, jaunas cepurītes var būt oranžīgas, pa vairākām kopā, bet vecumā izbalē gandrīz baltas; bieži aug uz koku stumbriem, īpaši vasaras pirmajā pusē. “To mēs pašas esam pagaršojušas, man nepatika, bet mana kolēģe prata pagatavot ļoti garšīgi,” saka D. Meiere.
