Iespējams, no 1. maija, ja ne vēl vēlāk Priekulē stāsies spēkā jaunie tarifi ūdenim un kanalizācijai, lai gan SIA “Priekules pakalpojumi” rēķinājās ar lielākiem ieņēmumiem jau no 1. marta.
Lai apzinātu iespējamos priekšlikumus, otrdien Priekulē uzklausīšanas sapulci rīkoja Sabiedrisko pakalpojumu regulators (SPR), ko pārstāvēja Kurzemes reģionālās nodaļas vadītājs Andris Šulgins un vecākais eksperts Oskars Osis. Uz sapulci bija ieradušies salīdzinoši maz priekulnieku, kādi padsmit. Iepriekš noteiktajā laikā – līdz 18. janvārim – neviens priekšlikums SPR netika iesniegts.
Vairākas kundzes pēc sapulces neslēpa vilšanos, ka joprojām nav lielas skaidrības, kāpēc būs jāmaksā vairāk. Vienkārši neesot ticības, ka tiešām darīts viss, lai atrastu labāko variantu, un kāpēc tas projekts bija vajadzīgs.
“Mēs jums neko neskaidrosim. Tas bija jādara iepriekš uzņēmumam vai pašvaldībai, bija jāizdiskutē. Mēs atbraucām uzklausīt priekšlikumus, kuriem būs rekomendējošs raksturs,” skaidroja A. Šulgins. Kā tādi tika piefiksēti – necelt tarifus tik strauji, izvērtēt, vai nepieciešams aprēķinā paredzēt apgrozījuma rentabilitātes procentu.
A. Šulgins norādīja, ka tarifu var mainīt kaut vai katru gadu – skatās pēc patērētā, pēc reālās situācijas. “Ienāks jums pilsētā pāris uzņēmēji, attīstīs ražošanu, uzreiz būs lētāk. Viss atkarīgs arī, kā tiek izmantotas jaudas,” viņš skaidro.
“Mēs piesakām protestu,” skanēja no zāles, kad tika sarēķināts, ka par kubikmetru būs jāmaksā 1,79 lati – 0,51 par piegādāto, 0,97 par kanalizāciju plus 21 procentu liels PVN.
Attīrīšanas iekārtas un atdzelžošanas stacija jau darbojas, vēl atlicis pabeigt tīklu rekonstrukciju četru kilometru garumā un četras sūkņu stacijas. Iepriekš patērētāji brīdināti, ka jaunie tarifi būs no 1. marta, taču tik raiti to apstiprināšanas process nerit.
SIA “Priekules pakalpojumi” direktors Ivars Okners neslēpa bažas, ka nebūs ieņēmumu, lai varētu segt pašreizējās izmaksas. “Iepriekš attīrīšanas iekārtu vispār nebija, viss pa taisno gāja Virgas upē. To nevar salīdzināt – bija viens kompresors, ko uzmanīja viens pensionārs. Pirmo reizi Priekules vēsturē ir īstenots tik liels projekts, tas ir nākotnes vārdā,” klāsta I. Okners. Tarifu aprēķinos redzams – iepriekš elektroenerģijas patēriņš prasīja 900 latu, tagad – 20 tūkstošus. Pieaug arī administratīvās izmaksas – attīrīšanas iekārtām ir apmācīts operators ar 320 latu algu, strādnieks. Arī atdzelžošanas stacijai ir viens darbinieks.
Direktors atceras, ka “jau Viestura Maslovska laikā” – 90. gadu beigās – pētījuši ūdensapgādes sistēmas uzlabošanas iespējas. “Līdz ar degunu aizgāja programma “800+”, tur paspēja Grobiņa un Aizpute. Vēl pirms pāris gadiem bija pavisam cita situācija, slimnīcas apjomi arī bija lielāki.”
“Kad sprieda par projektu, viss gāja uz “urrā”, priecājās, ka Eiropa dod naudu. Bet par pakalpojumu tagad jāmaksā iedzīvotājiem. Daudzi nav gatavi,” secina uzņēmēja Maira Meļķe. Viņa norāda, ka par tarifiem “vajadzēja runāt, nevis paziņot”. Ja būtu dota iespēja “izšūmēties”, aprast ar izmaiņām būtu vieglāk.
Turklāt, piemēram, “Valmieras ūdens”, kas arī ir pašvaldības uzņēmums, savos aprēķinos nav iekļāvis “rentabilitātes procentu”, kamēr “Priekules pakalpojumiem” tāds ir – trīs procenti. I. Okners skaidro, ka likums atļauj trīs līdz piecu procentu rentabilitāti, lai veidotu līdzekļu uzkrājumu nākotnei.
“Mums pagrabā jau divas nedēļas plūst ūdens. Kas par to maksās? Un vasarā divus mēnešus plūda,” pēc sapulces uzjautāja kāda kundze. “Kāpēc tad jūs to nepaziņojat?” brīnījās I. Okners, piebilzdams, ka tagad jāmācās ekonomēt. Šobrīd pilsētā intensīvi tiekot uzstādīti ūdensskaitītāji – “Priekules pakalpojumi” noslēguši sadarbības līgumu ar SIA “Metrex”.
