Atzīmējot Priekules 80. dzimšanas dienu, tika piešķirti goda nosaukumi, sveikti labākie dažādās jomās un pilsēta saņēma daudz laba vēlējumu.
“Cik esmu bijis kultūras namā uz pasākumiem, tik daudz cilvēku neesmu redzējis. Negribas pat spraukties iekšā,” sestdienas vakarā īsi pirms svinīgā sarīkojuma sākuma “Kursas Laikam” teic Jānis Zommers, kurš palicis vestibilā. Zālē krēsli sen aizņemti, pilnas visas sānu ailes, un aiz pēdējām rindām mīņājās kājās stāvētāji. Katrs daudzmaz pieklājīga izskata krēsls no citām telpām arī atceļojis uz zāli.
Arhivariuss, kura lomā iejuties aktieris Pēteris Trups, pārstāsta Priekules vēstures lapaspuses notikumos, parāda bildēs, un skaidrs – šis pilsētai būs jubilejām ražens gads. Zviedru vārtiem – 320, atjaunotajai luterāņu baznīcai – 10, baptistu baznīcai – 60, pirmsskolas izglītības iestādei “Dzirnaviņas” – 20.
Kultūras nama vadītāja Inguna Zēģelniece apstiprina, ka sestdienas koncerts, balle un labāko godināšana ir jubilejas pasākumu cikla ziemas kulminācija, bet ne noslēgums. Vasaras kulminācija būs Ikara svētkos, bet pilsētas dzimšanas dienas svinību noslēgums saskanēs ar valsts apaļo gadskārtu novembrī.
Labāka par zālēm un dakteriem
Goda priekulnieka titulu var saņemt tikai reizi mūžā, un to piešķir kā apbalvojumu par sevišķiem nopelniem Priekules labā. Pērn šāds tituls tika piešķirts pirmo reizi. Šogad – pilsētas jubilejas gadā – to saņēma ilggadējā neatliekamās palīdzības feldšere Rita Inne.
“Jau no tā vien, ka viņa ir atbraukusi, palika labāk. Uzreiz tā viegli – nu būs labi. Visas sāpes noņēma,” pieliecas un čukst mana blakussēdētāja, kamēr visa zāle, kājās stāvot, ar ilgstošiem aplausiem godina mediķi. “Kad es ierados Priekulē – 1954. gadā – viņa jau bija un strādāja. Šķiet, toreiz vēl slimnīcas nebija,” turpina Dzidra Ivanova. Goda priekulnieka titulam kandidātus iesaka paši pilsētnieki, izvērtē Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteja. D. Ivanova gan aptaujā nav piedalījusies – “kaut kā nepiedomāju, ka varētu”.
Tur īkšķi par sporta halli
Gada priekulnieces tituls par pilsētas sakārtošanu un veiksmīgu līdzekļu piesaistīšanu sporta halles celtniecībai tika Priekules domes priekšsēdētājai Vijai Jablonskai. “Kaut nu izdotos ar tādu sirds siltumu nodzīvot savu mūžu un kalpot savai pilsētai,” viņa aizkustināta atzina. Sporta halle ir viena no lielākajām pilsētas cerībām, ko ar īpašu nepacietību gaida jaunieši un viņu vecāki.
“Pilsēta pēdējos gados piedzīvo gluži vai otro atmodu,” vērtē Kalētu pagasta padomes priekšsēdētāja Agrita Driviņa. Priekules novadā iekļauto pašvaldību vadītāji kā dāvanu deva cerības naudu jaunu krēslu iegādei kultūras namam – naudu vismaz daļai.
Kultūras nama darbiniece Inga Ķeķe neatceras, ka pirms 10 gadiem arī būtu bijusi tik liela balle. “Toreiz biju pajauna, varbūt nepievērsu uzmanību. Svarīgi jau lai tie jaunie būtu arī turpmāk. Lai novērtē, kas ir uz vietas un paši neizposta.” Viņas 12 gadus vecā meita Sandra gan vēl neprognozē, vai būs Priekulē pēc 10 gadiem. Ja arī būšot kur citur, uz jubilejas pasākumu gan atbraukšot. Aptaujā par Gada priekulnieku viņa ieteikusi savu audzinātāju – Jekaterinu Tiškus, bet Goda priekulnieka titulu gribējusi piešķirt Modrim Ķeparam, maratonistam un donoram, ziemas peldētājam.
