Par kilogramu zemniekam maksā astoņus santīmus, bet pērn maksāja desmit. Lielums normāls, bet problēmas būs ar pūšanu, kāpostgalvas vērtē Aigars Vīdmanis. Pirmo reizi mūžā izticis bez miglošanas, bet kāpostu audzēšana ir ģimenes nodarbošanās trīs paaudžu garumā.
Audzē un skābē
“Baltais tauriņš sadēja, bet uznāca lietus un visu noskaloja,” A. Vīdmanis stāsta, kāds šogad labums no lietus. Citādi – nekā iepriecinoša. Kāposti bojājas, labībai mitrums 20 procenti, graudi sadīgst jau vārpās. “No 8. augusta, kad varēja sākt kult, bija piecas kuļamas dienas.”
Kāposti iestādīti piecos laukos, pavisam septiņu hektāru platībā. “Izaudzēt varam, tikai nav, kur likt,” teic saimnieks. Pamatnoiets ir “ADS Pagrabs”, kam piegādā gan svaigus, gan skābētus kāpostus. Vīdmaņiem ir sertificēta skābētava, liek 60 litru “bačokos”, ko “ADS Pagrabs” saliek mazākos traukos, pievienojot vēl kādas garšvielas – burkānus, dzērvenes u.c. Lielajiem veikaliem vajag plašu sortimentu, tie sadarbojas ar centralizētām bāzēm. “Ko tad es ar to savu kāpostu vien,” nosaka A. Vīdmanis.
Vēl pērn braucis uz Rīgu, uz “Nakts tirgu”, bet ceļš šogad ir dārgs, tirgus sāk panīkt un neatmaksājoties braukt. Kartupeļi, kas vēl pērn bijuši deviņu hektāru platībā, šogad vairs tikai pushektārs. A. Vīdmanis spriež, ka būs jāmet miers, ja nākamgad lauksaimniecībai būs tikpat nelabvēlīga situācija.
Kreņķis par attieksmi
“Ja raža ir laba, uzpircēji grib ņemt par velti. Ja graudi sausi – jums nav izdevumi par kalti, maksā mazāk. Tagad ir izdevumi par kalti – to neviens neņem vērā. Tiklīdz vietējās produkcijas nav, gatavi kāpostus ievest no Polijas par trīsdesmit līdz četrdesmit santīmiem. Pērn uzpircēji maksāja desmit, tagad dod astoņi – kur loģika? Visam citam taču cenas ceļas,” sašutis ir Ilgonis Vīdmanis, Aigara tēvs. 10 santīmu jau maksā maiss, kurā jāliek kāposti – konteineros vairs nevar vest.
Vienbrīd uzpircēji gribējuši, lai kāpostus liek plastmasas maisos, bet I. Vīdmanis protestējis: “Tas taču ir dzīvs kāposts! Plastmasā viņš sasmok.” I. Vīdmanis norāda, ka apkārtējos laukus uzpērk dāņi, vācieši. Viņu lielām, stabilām saimniecībām viens gads ar zudumiem nav nekas īpašs. “Kāpēc mums maksā tikai ceturto daļu no tā, ko Eiropas zemniekiem? Lai nāk uz pleķi un cīnīsimies ar vienādiem noteikumiem!” zemnieks vēl grib pacīnīties.
