Pirms sešiem gadiem siguldietim Jānim Ribam dzima ideja par aizkurpagali. Tagad izgudrojumam saņemts patents un Priekulē ieviesta tā ražošana.
Ideja par aizkurpagali radusies, jo izgudrotājs arvien mocījies, kurinot kamīnu ar slapju malku. Tad sākušies izmēģinājumi. Produkta ražošana nav sarežģīta, taču pareizā pagales uzbūve nav atklāta uzreiz, bet gan eksperimentējot.
J. Riba meklējis pareizos pagales caurumu diametrus un secinājis: “Ja caurumi ir pārāk šauri, liesmiņa apdziest, vēl īsti neiedegusies. Ja pārāk plati – koks ātri nosvilst, nepagūstot iekurināt citas pagales.” Turklāt urbumu iekšpuse nedrīkst būt pārāk gluda, jo tad liesmām nav, kur pieķerties.
Izmēģinājumi notikuši gan mājās Siguldā, gan Priekulē, kur J. Riba ir SIA “Darbiņi” ražošanas vadītājs. Kolēģi “Darbiņu” biroju pat iesaukuši par izgudrotāja laboratoriju.
Kad eksperimenti vainagojušies panākumiem, J. Riba nolēmis savu izgudrojumu apstiprināt Latvijas Republikas Patentu valdē. Tas veiksmīgi izdarīts.
“Lai būtu aizsargāts,” kāpēc ieguvis patentu, skaidro J. Riba. Neviens cits šādu produktu bez izgudrotāja ziņas tirgū ieviest nevarēs.
“Ekoloģisks produkts. Gandrīz simtprocentīgi aizdegas. Ieliek vienu pagali, saliek apkārt pārējās, un labi deg,” kolēģa veikumu slavē “Darbiņu” izpilddirektors Dainis Ošenieks.
J. Riba savu izgudrojumu iesaka izmantot ne vien kamīna aizdegšanai, bet arī grila iekurināšanai, jo ķīmiskie šķidrumi ogļu aizdegšanai nav videi draudzīgi. Mazliet resnākas pagales, ko arī “Darbiņos” izveidojuši, domātas piknikiem.
Viena šāda piknikpagale atpūtniekiem aptuveni stundu dos gaismu vai siltumu ūdens uzvārīšanai, vai pat noderēs ēdiena pagatavošanai.
Ja būtu lielāks tirgus, tad varētu domāt par ražošanas automatizēšanu, vērtē D. Ošenieks. Pērn aizkurpagalītes eksportētas uz Holandi un Franciju, taču tirgošanās plašumā nav gājusi.
