BUNKAS PAGASTS. Pensionāru biedrības “Bunkas mežābeles” dalībnieku pašapziņa un vēlme darboties ir ļoti izaugusi, priecājas pagasta amatpersonas. Viņi vēlas apgūt angļu valodu, tautas medicīnu, vingrot un apzināt apkārtnes kultūrvēsturi.
Izaugsmei līdzējis nupat slēgtais projekts ““Bunkas mežābeles” ieguldījums pagasta sabiedriskās dzīves kvalitātes uzlabošanai”, kas īstenots, gūstot finansējumu no Lauku nevalstisko organizāciju atbalsta programmas un līdzdalību no Bunkas pagasta padomes budžeta.
Gada garumā projekta dalībnieki apguvuši saskarsmes psiholoģiju, organizācijas kapacitātes celšanu, lauksaimniecības aktualitātes, iemaņas darbā ar datoru. Projekta koordinatore, pagasta sociālā darbiniece Gunta Jonauska pastāsta, ka kopumā nodarbības apmeklējuši 73 cilvēki, dažs gan atnācis tikai uz vienu vai divām. Veiksmīgā to norisē liela nozīme bijusi pasniedzēju prasmei rast kontaktu ar auditoriju.
Projekta laikā gūto pensionāri pārcilā kārtējā biedrības tikšanās reizē. “Es jūs apsveicu ar lielo pacietību un gribēšanu nākt mācīties. Mācības nebija vieglas, daudziem no jums sākumā bija bailes – vai es sapratīšu, mācēšu, varēšu,” atceras pagasta projektu koordinatore Daina Fomina, kurai klātesošie velta pateicības vārdus par palīdzību projekta pieteikuma sagatavošanā.
Aija Ieveniece datorkursu dalībnieču vārdā atklāj, ka ir lepna par gūtajām iemaņām. Nu mājinieki viņas uzskatot par civilizētām vecmāmiņām, tagad viņas zinot, ko nozīmē līdz tam nesaprotamā burtu kombinācija “www”. “Es esmu ļoti priecīga, ka apguvu to, ko nekad nebiju darījusi,” saka Elga Bekmane, kura pie datora piesēdusies pirmo reizi. Ruta Franka pastāsta, ka jaunās prasmes viņai noderot, veicot individuālo darbu – lopu pārraudzību –, bet Ausma Klaka norāda, ka nu laikrakstus var izlasīt internetā. Viens no nedaudzajiem kungiem – Imants Kleins – izsaka nožēlu, ka nav gājis apgūt prasmi darboties ar “pelīti”, un lūdz dāmu palīdzību to vēl paspēt.
Līvija Kaļiņina atceras, ka jaunus iespaidus devusi ekskursija uz Ventspili. Savukārt Ilga Zvinberga atgādina, ka pie Niedolu ģimenes zemnieku saimniecībā “Saules” ne tikai iepazinuši saimniekošanas knifus, bet pat gājuši pirtī.
“Mēs, protams, turpināsim ar jaunām aktivitātēm, jo viņi visi ļoti grib nākt un darboties,” apliecina G. Jonauska un pastāsta, ka nākamajā projektā varētu iespiest bukletu, kas kalpotu kā “Bunkas mežābeļu” vizītkarte. A. Ieveniece iesaka ārstniecisko vingrošanu: “Tā mums visām ļoti noderētu.” E. Bekmane ierosina apgūt angļu valodu: “Es pati ļoti labprāt to mācītos.” Ierosinājums savam priekam apgūt daiļdārzniecību, kā arī tautas medicīnu izskan no A. Klakas. Savukārt Ārvaldis Brencis uzskata: “Mēs ne visi zinām sava apvidus vēsturi, kur mēs dzīvojam. Īpaši svarīgi to būtu apzināt pirms apvienošanās novadā.” Viņš atgādina, ka, piemēram, te tekot viena no unikālākajām upēm Eiropā – Vārtāja. Mazbērni neziņā ieplešot acis, kad runa ir par kolhoziem, tāpēc Ā. Brencis rosina katram pierakstīt savas atmiņas.
Dažas kundzes pauž, ka ir laimīgas par saviem gadiem, jo “varam darīt, ko gribam”, savukārt citas iebilst, ka šajās aktivitātēs un savstarpējā saskarsmē nemaz nejūtas kā pensionāres.
