Priekules mežniecībā mednieki tikuši pie vērtīgām trofejām. Kalētu pusē nošauti septiņi, bet Vaiņodē – viens vilks.
Šoziem Priekules mežniecībā vilki manīti bieži. “Nav tā, kā bija pirms kāda laika,” saka Priekules mežniecības mežziņa vietnieks Modris Otaņķis. Tad vasarā vilki plēsuši pat teļus, kas bijuši piesieti dārzā pie ķēdes. “Tomēr ir jūtams, ka vilki parādījušies. Dunikas purvos vilki dzīvo kā Dieva ausī,” spriež M. Otaņķis. “Tur kuces padzemdē kucēnus. Vilki pārpeld upi un nāk Kalētu pusē baroties.” Tas ļāvis medniekiem tikt pie vērtīga guvuma.
Pirmie divi vilki nomedīti jau decembrī. Aptuveni septiņus gadus vecu tēviņu nošāvis Normunds Matulis, bet vilku mātīti nomedījis Uldis Mūrnieks. Abi mednieki ir no Virgas kolektīva.
Pēc kāda laika saņemtas ziņas, ka Paplakas lopkautuves izgāztuvē plosās 12 vilku. To, ka šajā apkaimē siro vilki, apstiprinājušas ziņas, ka naktī saplosīti trīs pie ķēdes piesieti mājas suņi. Pēc kāda laika netālu no Kalētu mednieku mājas mednieki aplenkuši astoņus vilkus. Divi no tiem nošķīrušies un izskrējuši uz lauka. “Mežsargs no Bārtas Raimonds Valdmanis ar vītņstobra karabīni nogāza abus,” stāsta M. Otaņķis.
Pēc tam vilki aplenkti netālu no Bārtas upes, un atkal sekmīgi – viens kritis. Tas bijis jau otrais veiksmīgais trāpījums N. Matulim.
Plašāk lasiet laikrakstā “Kursas Laiks”
