Globālā projekta atskaite rādīja 21. dienu, kad Priekules vidusskolas audzēkne Inese Braže prezentēja sava eksperimenta rezultātus. Pelējuma sēnes un baisa smaka bija piespiedusi pārtraukt eksperimentu ar sulām 11. dienā. Āboli noturējās ilgāk.
Ar pretenzijām uz Ginesa pasaules rekordu – masveidīgāko eksperimentu, kāds jebkad noticis, – un vēlmi stiprināt sulu dzeršanas tradīcijas veselīga dzīvesveida piekritēji izveidoja Sulu ekspertu padomi, uzsāka akciju “Sargā sulu!” un aicināja tajā piedalīties visas skolas. No Liepājas rajona atsaucās Priekules vidusskolas 7.b klase. Precīzāk – Inese un trīs sponsori. Arturs Stanga, Arturs Vašķis un Oskars Stepanovskis ļoti vēlējās piedalīties, taču tam traucēja intensīvas sporta nodarbības un vēlāk arī slimošana.
“Man eksperimentu sanāca ņemt uz mājām brīvlaikā. Nevarēju nekur braukt, palikt citur pa nakti, jo tie āboli bija jāsver. Tomēr arī negribējās nekur braukt – bija interesanti, gribējās pabeigt. Ja reiz ir iesākts, jāpabeidz. Tika arī ģimene iesaistīta,” stāsta Inese. Liela interese bijusi arī citu klašu skolēniem – parasti astotās stundas laikā Inese ieradās ķīmijas kabinetā, kur no 28. aprīļa veica mērījumus un novērojumus.
Internetvietnē http://sarga-sulu.lv ir pieejama informācija par eksperimentu gaitu citās skolās. Inese sarunā vairākkārt norāda, ka svēršanai bija jāizmanto veci svari, kamēr citiem ir elektroniskie, citi ievietojuši arī digitālos fotoattēlus, kas iegūti no mikroskopa. Priekules vidusskolā tādas iespējas neesot.
“Varbūt tas bija pat labāk – bija vairāk jāstrādā,” Inese spriež. Viņa labprāt veiktu vēl kādu eksperimentu, bet ar citiem augļiem.
Bioloģijā 7.b klase tagad mācoties par pelējumu. Inese mikroskopā jau ir novērojusi trīs dažādus pelējuma veidus, kas izauga uz sulas. Vēl viens ieguvums – plašāka sadarbība ar bioloģijas un ķīmijas skolotāju Ināru Anziķi. Ķīmija būs tikai nākamajā mācību gadā.
“Bērniem patīk tie eksperimenti, kurus redz dzīvē, mājās. Šeit nosacījumi bija viegli, lai piedalītos pēc iespējas vairāk skolēnu, pat no sākumskolas. Jebkura pētniecība prasa un māca regulāru darbu un rūpību,” uzsver I. Anziķe. Viņa ar smaidu atceras, ka nemaz tik viegli nav gājis, piemēram, ar vietas izvēli – kur nolikt sulu tā, lai kāds neizdzer. Vēlāk problēmu atrisināja pelējums, bet beigās jau sliktā smaka piespieda “eksperimentālās sulas izgāzt ārā”.
“Manā klasē ir pētnieki. Citiem ir vairāk mākslinieki, sportiski. Manējā vienmēr kāds par kaut ko interesējas,” teic 7.b klases audzinātāja Agita Rukute.
Ja akcijas rīkotāji vēlējās sasniegt rekordu, bija ātrāk jāinformē un, iespējams, jāizvēlas cits laiks akcijai, apsver A. Rukute. Skola saņēma afišu, kad drīz jau bija jāķeras pie eksperimentiem. Tad bija brīvdienas, maijā ir daudz sporta pasākumu, mācību gada noslēguma pārbaudījumi.
“Kad eksperiments jau gāja uz beigām, visa klase gribēja piedalīties,” teic Inese. Skolotāja Anziķe spriež, ka atsaucība noteikti būtu bijusi lielāka, ja iepriekš būtu bijis kāds ievads, sagatavošanās posms.
No eksperimenta prezentācijas:
Domāju, ka pelējums būs pēc divām nedēļām, bet bija jau 5. dienā.
Biju pārsteigta, cik ļoti sula ir aizsargāta tetrapakā, pat ja tā ir atvērta.
Iemērcot ābolu pusītes joda spirta šķīdumā, var pārliecināties, ka vairāk sabojājies ir gaismā turētais ābols.
Labāk ēst ābolus no sava dārza un dzert sulas, nevis limonādes.
