Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti pieprasīs no Veselības ministrijas slimnīcu apvienošanas ekonomisko pamatojumu, argumentus un vienotus kritērijus. Deputāti plāno doties arī uz Priekuli, informē Saeimas Preses dienests.
Trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā izskatīja Liepājas rajona padomes vēstuli Priekules slimnīcas aizstāvībai. Sēdē piedalījās Liepājas rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis, viņa padomniece attīstības jautājumos Evija Kopštāle, slimnīcas galvenā ārste Tatjana Ešenvalde un Priekules pagasta padomes priekšsēdētāja Arta Brauna.
Deputāti tika iepazīstināti arī ar A. Braunas vēstuli, zem kuras piecu dienu laikā tika savākti 2757 paraksti. Trešdien par Priekules slimnīcu runāja arī Saeimas pieprasījumu komisijas sēdē.
Deputāti pieprasa skaidrojumu
Deputāti pauda neizpratni, kādēļ jālikvidē dzīvotspējīga slimnīca, kas sniedz augstas kvalitātes pakalpojumus dzemdniecībā un ķirurģijā. Slimnīca dod darbu 145 cilvēkiem, un tās reorganizācija Priekulē radītu arī tādas sociālās problēmas, kas diezin vai atsvērtu potenciālos nākotnes ieguvumus, secināja komisija. Turklāt atņemot finansējumu Priekules slimnīcai, Veselības ministrija likvidē iespēju izvēlēties kvalitatīvāku pakalpojumu.
“Veselības ministrijas ierēdņi mūs šodien nespēja pārliecināt, ka pakalpojumu likvidēšana Priekules slimnīcā ļaus ietaupīt valsts naudu un nesīs kādas ērtības Liepājas rajona iedzīvotājiem,” trešdien pēc sēdes sacīja komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Komisijas deputāti nolēma lūgt situācijas skaidrojumu veselības ministram.
Nav vienotu kritēriju
Sēdē noskaidrojās, ka stacionāro pakalpojumu finansēšanas pārtraukšanu Veselības ministrija ar atbildīgo pašvaldību – Liepājas rajona padomi – nav saskaņojusi, lai gan ministrija apgalvoja, ka tas ir izdarīts. “Faktiski ministrija iesaistītos ir apzināti maldinājusi, un tas ir ļoti nopietni,” norāda A.Barča.
Ministrijas valsts sekretāra vietnieks Rinalds Muciņš skaidroja, ka šādus jautājumus ar pašvaldībām saskaņot ir ļoti grūti. Viņš izteica šaubas, vai Priekules slimnīca ar esošajiem cilvēku resursiem spēj nodrošināt kvalitatīvu neatliekamo palīdzību visu diennakti, un piesauca, ka šajā slimnīcā no 100 gultas vietām aizņemtas vidēji tikai 57, kas esot samērā zems rādītājs. Priekules un Liepājas slimnīcu apvienošana ļautu uzlabot pakalpojumu kvalitāti Liepājā un neprasītu papildu valsts dotācijas pakalpojumu uzturēšanai, kā tas ir tagad.
Mazāk kā 400 dzemdību gadā un zema noslodze ir arī Smiltenes, Alūksnes u.c. mazām slimnīcām, kuras nav paredzēts slēgt. Turklāt Priekules slimnīcai ir labākais rādītājs ārstēšanās ilguma ziņā – pacients tiek izārstēts vidēji 6,2 dienā, kas arī samazina noslodzes procentus. Tie būtu “labāki”, ja pacientus “marinētu” ilgāk.
