Sabiedrība par atklātību “Delna” kopā ar Pasaules Dabas fondu šodien, 5. janvārī, pilnībā pabeigs dokumentu sagatavošanu, lai Administratīvajā rajona tiesā apstrīdētu Rucavas novada Papes kāpās uzbūvētās mājas “Lindas” likumību.
Kā informē “Delnas” juridiskais analītiķis Kristaps Markovskis, dokumenti ir gandrīz gatavi, un rīt tie tiks iesniegti tiesā.
Kā ziņots, māju īpašnieks, Lietuvas pilsonis Ažols Gaižutis ir iesniedzis Rucavas novada domē Valsts arhīva izziņu, kas pierāda, ka konkrētajā vietā 20. gadsimta sākumā atradušās četras būves. Būves īpašnieks pēc tam, kad Rucavas pašvaldība, toreiz Rucavas pagasta padome Viktora Čamana vadībā, uzdeva būvi nojaukt, vērsās Administratīvajā rajona tiesā, pieprasot segt zaudējumus, kas radīsies, būvi nojaucot, – vairāk nekā 30 tūkstošus latu. Šī prasība netika apmierināta, tiesa lēma par labu pašvaldībai. Pēc tam A. Gaižutis vērsās Administratīvajā apgabaltiesā. Šāgada 3. decembrī Rucavas novada dome ārkārtas sēdē, pamatojoties uz iesniegto arhīva izziņu, lēma par procedūras apturēšanu, kas nozīmē, ka A. Gaižutis var legalizēt “Lindas”, no jauna īstenojot visas būvniecības atļauju saņemšanas procedūras.
Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz šādu pašvaldības lēmumu, tiesvedību apturēja.
2006. gada 22. martā Rucavas pašvaldības deputāti “atklāja” A. Gaižuta uzsākto būvniecību apmēram 50 metru attālumā no jūras, nākamajā dienā toreizējais pašvaldības vadītājs V. Čamans uzdeva darbus apturēt, bet 19. aprīlī pagasta padomes sēdē deputāti pieņēma lēmumu uzdot īpašniekam būvi nojaukt. Tas notika pēc “Delnas” vēstules toreizējam reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Aigaram Štokenbergam.
Pasaules Dabas fonda pārstāvis Ints Mednis uzskata, ka 3. decembra pašvaldības deputātu ārkārtas sēdē pieņemtais lēmums bijis pretlikumīgs. Viņš spriež, ka pašvaldība “piesedz” Liepājas rajona pašvaldību Apvienoto būvvaldi, kas 2002. gadā būvatļauju lietuvietim izsniedza nelikumīgi.
“Uzskatu, ka pašvaldība rīkojas tuvredzīgi, šajā gadījumā baidoties tikai no sprieduma, kas uzliktu finansiālas saistības. To lēmumu varētu pārsūdzēt un tiesāties tik ilgi, līdz nekas nav jāmaksā. Minētais apbūves gabals atrodas ārpus ciema robežām. Nedomāju, ka jaunais Būvniecības likums atcels iepriekšējās normas par būvēm kāpu aizsargjoslā. Patiesībā te ir arī interešu konflikts, jo Būvvalde pati izsniedz atļaujas un pati kontrolē būvniecību,” spriež I. Mednis.
K. Markovskis Rucavas pašvaldības deputātu 3. decembra lēmumā saskata Aizsargjoslu likuma pārkāpumu – 36. panta 2. daļas 3. apakšpunktā minēts, ka Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā, “saskaņojot ar Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi, ir pieļaujams rekonstruēt esošās ēkas vai būves, nepārsniedzot esošo būvapjomu”.
“Pierādīt, vai izziņa par iepriekšējo apbūvi ir īsta, un to, vai būve atbilst Rucavas pagasta teritorijas plānojuma prasībām, jau būs pašvaldības ziņā,” piebilst K. Markovskis.
