Dzīvojamā ēka “Lindas” Rucavas novada Papē, iespējams, drīzumā netiks uzskatīta par nelikumīgi uzbūvētu, jo esot atrasti dokumenti, kas apliecina vēsturiskas apbūves pastāvēšanu šajā vietā.
Administratīvā apgabaltiesa pirmdien pieņēmusi lēmumu izbeigt tiesvedību lietā, kurā Lietuvas pilsonis Ažolis Gaižutis prasījis Rucavas pašvaldībai atlīdzināt vairāk nekā 30 tūkstošus latu – summa pamatota ar zaudējumiem, kādi rastos, ēku nojaucot vai pārceļot uz citu vietu, un morāli kaitējumu, kas radies, pašvaldībai uzdodot apturēt būvniecību. Pilns lēmuma teksts būs pieejams 11. decembrī.
Rucavas novada domes juriste Laila Kivila apliecina, ka novembrī Rucavas pašvaldībā iesniegtas Valsts vēstures arhīva izziņas, kas apliecina, ka Rucavas novada Papes “Lindās” reiz atradušās četras ēkas. Tādējādi, pēc viņas domām, būvniecība uz seniem pamatiem šajā vietā būtu atļaujama. Lietuvietim no jauna jāvēršas pašvaldībā un būvvaldē, lai saņemtu būvatļauju, norāda juriste. Šādu lēmumu akceptējuši arī Rucavas novada domes deputāti ārkārtas sēdē aizvadītajā nedēļā. Domes sēdes lēmumu un arhīva izziņu, pēc kuras vadoties deputāti pieņēmuši lēmumu, pašvaldība atsakās publicēt, jo, pēc novada domes sekretāres Santas Zuļģes vārdiem, “ir iesaistīta privātpersona”.
Par kāpu aizsargjoslā uzbūvēto A. Gaižuta namu pretrunīgi lēmumi pieņemti jau vismaz septiņu gadu garumā. 2002. gadā, kad A. Gaižutis saņēmis būvatļauju, toreiz spēkā bijis 2000. gadā apstiprinātais pašvaldības teritoriālais plānojums, klāsta Pašvaldību apvienotās būvvaldes arhitekts Jānis Grundbergs.
“Lindas” atrodas tikai 50 metrus no kāpu joslas, kaut Aizsargjoslu likums būvniecību apdzīvotās vietās atļauj vismaz 150 metru attālumā no krasta veģetācijas joslas. Turklāt tā ir dabas parka “Pape” teritorija. Iesaistoties masu medijiem un Valsts būvinspekcijai, Liepājas rajona Pašvaldību apvienotā būvvalde apturēja būvatļauju, pamatojot to ar projekta nesaskaņošanu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā.
2006. gada martā A. Gaižutim tika uzdots apturēt visa veida būvdarbus īpašumā. Vēlāk pašvaldība uzdeva jaunbūvi nojaukt līdz 2006. gada 1. augustam. Maijā lietuvieša pārstāvis Varis Pēča tiesā iesniedza prasību par nojaukšanas izdevumu atlīdzību. 2007. gada ziemā viņš lūdzis pašvaldību atļaut pasargāt no nokrišņiem uzbūvētās konstrukcijas un uzklājis šīfera jumtu, kā arī logu un durvju ailēs ielicis iepriekš sagatavotus pakešu būvelementus.
Līvija Krauja, kura tolaik strikti iestājās par būvatļaujas anulēšanu, vairs nav Valsts būvinspekcijas Būvniecības kontroles daļas sektora vadītāja Liepājas reģionā, būvinspekcija ir reorganizēta. Viņa apliecina, ka visu lēmumu pieņemšana nodota pašvaldības un būvvaldes rokās.
“Pašvaldība ir nekonsekventa, tā nostāda sevi smieklīgā situācijā, visu laiku mainot savas domas,” uzskata Papes dabas parka speciālists Ints Mednis. Viņš norāda, ka situācija apbūves lietās nav mainījusies – būvvaldes izsniegtās atļaujas jākontrolē pašvaldībai, kura ir darba devējs būvvaldei, tas situāciju padarot smieklīgu. Turklāt joprojām pašvaldībās nav zinošu speciālistu, būvinspektoru, komentē I. Mednis.
2008. gadā apstiprinātais pašvaldības teritoriālais plānojums visu nolicis savās vietās, saka J. Grundbergs. “Jā, neesmu priecīgs, ka ar šo būvniecību tiek degradēta kultūrvide, bet tur vairs neko nevar mainīt,” apgalvo J. Grundbergs. Patlaban tiekot precizēts jaunais Būvniecības likums, kura izstrādē piedalās Ekonomikas ministrijas Būvniecības departaments, būvvalžu pārstāvji, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība. Tas visticamāk spēkā stāsies 2011. gadā.
