“Tā ir dienasgrāmata,” Vaiņodē atrasto akmeni raksturo petroglifu pētnieks Andris Grīnbergs. Uz vietējā muzejā novietotā milzeņa var izlasīt ne tikai Latvijas valsts himnu, bet arī citu tekstu. Meistars, kurš to iekalis, joprojām nav zināms.
Jau rakstījām par akmeni, kurš atrasts Vaiņodes pagastā līdzās bijušajam armijas poligonam. Tajā iekalts Latvijas himnas pilns teksts. Par uzraksta izcelsmi izskanējušas vairākas versijas.
Novadpētnieks Voldemārs Mikāls apgalvo, ka šāds akmens uzstādīts Vaiņodes centrā valsts desmitajā gadadienā un uzraksts, iespējams, izkalts Bātas akmeņkaļa darbnīcā.
Savukārt Vaiņodes muzeja vadītājai Aldai Prūsei ienākusi informācija, ka ar tēlniecību nodarbojies kāds no Vaiņodes tuberkulozes sanatorijas pacientiem.
Vidū – tukšs laukums
Jaunu pavērsienu pelēča vēstures izpētē ienesa petroglifu pētnieki, kuri augusta sākumā bija ekspedīcijā šajā pusē. Viņi akmenī kaltos burtus iezīmēja ar baltu krītu, un nu teksts saskatāms bez piepūles. Līdz ar to atklājušās nianses, kas norāda uz pavisam citu tā izcelsmes variantu.
“Šis pilnīgi noteikti nav akmens, kas bijis uzstādīts publiskā vietā,” uzskata Latvijas Petroglifu centra vadītājs Andris Grīnbergs. Tā kvalitāte ir zemāka, nekā pienāktos piemineklim, himnas teksts nav akurāts, viņš vērtē. “Amatieriska, bet unikāla vēstures liecība,” A. Grīnbergs raksturo uzrakstu, kura tapšanai esot bijis vajadzīgs ļoti ilgs laiks. Muzejā akmenim esot vispiemērotākā vieta.
A. Prūse vērš uzmanību uz tukšo taisnstūri teksta vidū: “Tas izskatās kā kompozicionāls laukums. Tur, iespējams, bija iecerēts ko attēlot, piemēram, sauli, ģerboni.”
Vairāk lasiet laikrakstā “Kursas Laiks”