Austrumu slimnīcā pirmais pacients pēc odzes koduma; kā rīkoties, ja odze ir iekodusi?

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) uzņemts pirmais pacients ar čūskas – odzes – kodumu šajā sezonā. Tāpēc Austrumu slimnīcas mediķi aicina uzmanīties un darīt visu, lai no tikšanās ar odzi izvairītos: tā kā odze ir kurla, bet reaģē uz vibrācijām, tai var likt par sevi manīt, skrienot, lecot, sitot kājas pie zemes utt. Lai pļavā vai mežā izvairītos no odzes, būtisks ir stingrs apģērbs, zābaki virs potītēm, cimdi. Ja odze tomēr iekodusi, jāsaglabā miers, jācenšas sakosto ķermeņa daļu turēt mierā, to nedrīkst spiest, sūkt, griezt vai veikt citas darbības un iespējami ātrāk jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības, portālu “ReKurZeme” informē SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Gundega Vārpa.

Odzes ir sastopamas visā Latvijā, tās ir kurlas, tomēr ļoti labi jūt dažādas vibrācijas un draudu gadījumā cenšas paslēpties. Tāpēc vispirms jādara viss, lai ar odzi nesastaptos, – to var darīt skrienot, lecot, sitot kājas pie zemes utt. Dodoties pļavās vai mežos, iespēju robežās ir svarīgi vilkt stingru apģērbu, zābakus virs potītēm, cimdus, saka Austrumu slimnīcas Intensīvās terapijas klīnikas vadītājs Roberts Stašinskis.

Odzes inde sastāv no daudziem bioloģiski aktīviem komponentiem, un katram no tiem ir atšķirīga ietekme uz dažādām orgānu sistēmām. Būtiskākā ir hemotoksiskā ietekme, respektīvi, uz asinsrites sistēmu, uzsver Roberts Stašinskis.

Pēc odzes koduma, kā skaidro Roberts Stašinskis, simptomātika sākas agrīni ar lokālām sāpēm koduma vietā, kur var veidoties lokāls pietūkums. Iespējama agrīna kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumu rašanās, piemēram, slikta dūša, vemšana, diareja, kolikas vēderā, bet smagos saindēšanās gadījumos novēro šoku – strauju asinsspiediena krišanos, izteiktu vājumu, ģībšanu, svīšanu. Smagākos gadījumos sākas pat apziņas traucējumi, kam var pievienoties arī elpošanas traucējumi.

Kodiena vietā visbiežāk redzami divi punktiņi no čūskas zobiem. Ja pirms kodiena odze indi jau iztērējusi un tā vēl nav paspējusi atjaunoties, saindēšanās nenotiks. Tomēr notikuma brīdī to neviens nezina. Visbiežāk inde cilvēka organismā tiek iešļākta, un tad sākas saindēšanās izpausmes.

Saindēšanās gadījumā lokālā tūska var pieaugt un izplatīties pat 72 stundas, iespējamas hemorāģiskas un pat nekrotiskas ādas pārmaiņas.

Ja odze iekodusi, jāsaglabā miers. Jācenšas sakosto ķermeņa daļu turēt mierā, piemēram, roku iekārt lakatiņā, lieki nekustināt sakosto kāju utt. Koduma vietu nedrīkst spiest, sūkt, griezt vai veikt citas darbības, jo tās veicina indes izplatību un infekcijas pievienošanos. Lokāli drīkst uzlikt vēsumu, bet nedrīkst likt žņaugu. Pēc iespējas ātrāk jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības. Ikviens cietušais medicīnas iestādē būtu jānovēro astoņas līdz divpadsmit stundas.

Medicīnas iestādē tiks lemts par tālāko terapiju. Notikuma vietā nav izmantojami specifiski antidoti. Īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem ar izteiktu anafilaksi jeb šoka reakciju anamnēzē.

Austrumu slimnīcā pacienti ar čūsku kodumiem netiek uzņemti bieži – pēdējo gadu griezumā vidēji nav vairāk par pieciem pacientiem gadā. Pateicoties kvalitatīvai terapijai, Eiropā pēdējos gados nav bijis arī neviena nāves gadījuma. 

Foto – lvm.lv