Bakteriālā iedega konstatēta augļu kokiem piemājas dārzā Nīcas pagastā

Bakteriālā iedega konstatēta augļu kokiem piemājas dārzā Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) paziņojums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Buferzona saistībā ar konstatēto bakteriālo iedegu noteikta trīs kilometru rādiusā ap attiecīgo piemājas saimniecību, vēsta LETA.

Tādējādi bakteriālās iedegas saimniekaugu (bumbieru, ābeļu, pīlādžu, klinteņu un citu augu) ziedēšanas periodā un vismaz divas nedēļas pēc to ziedēšanas beigām aizliegts pārvietot bišu stropus no bakteriālās iedegas buferzonas un ievest bišu stropus bakteriālās iedegas buferzonā.

VAAD jūlija vidū ziņoja, ka visā Latvijas teritorijā sācis intensīvas pārbaudes bakteriālās iedegas saimniekaugu augšanas vietās, tostarp iepriekšējo gadu perēkļu buferzonās, proti, trīs kilometru teritorijā ap vietu, kur iepriekšējos gados konstatēta bakteriālā iedega. Pārbaudes notiek stādaudzētavās, augļu dārzos, piemājas saimniecībās un citviet.

Pastiprinātas pārbaudes Kurzemē notiks Saldus novada Blīdenes pagastā, Ventspils novada Puzes pagastā, Dienvidkurzemes novada Nīcas un Otaņķu pagastos, kā arī Saldus novada Zvārdes un Novadnieku pagastos, Latgalē – Augšdaugavas novada Demenes, Pilskalnes, Sventes un Nīcgales pagastos, Rēzeknes novada Pušas pagastā, Pierīgā – Ogres novada Mazozolu un Birzgales pagastos, savukārt Zemgalē – Jēkabpils novada Saukas pagastā, Bauskas novada Gailīšu pagastā, Dobeles novada Krimūnu pagastā, Jelgavas novada Elejas, Sesavas un Svētes pagastos, kā arī Bauskas novada Viesturu pagastā.

Bakteriālā iedega ir ļoti bīstama augļu koku slimība, kas var izpostīt līdz 80% no augļu dārza stādījuma. Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes.

Tipiskas slimības pazīmes ir brūnas līdz melnas krāsas sačokurojušās lapas, kuras turas klāt zariem, bet izskatās kā apdegušas. Ziedi un augļi vīst, sačokurojas, kļūst tumši, bet nenokrīt un turas pie auga. Bakteriālā iedega sākas no ziedu vai zaru galiem, no tiem baktērija migrē uz lielākiem zariem un izplatās tālāk uz stumbru. Jaunie zaru dzinumi brūnē, kļūst nekrotiski, zaru gali bieži izliecas āķa formā. Lielāku zaru bojātā miza uzpūšas un plaisā.

Aizdomu gadījumā par iespējami inficētiem augiem VAAD lūdz informēt tuvāko dienesta reģionālo nodaļu.

2021.gadā bakteriālā iedega Latvijā tika konstatēta 31 vietā. VAAD inspektori pērn veica kopumā 2446 pārbaudes, noņemot 525 paraugus. Organisma klātbūtne tika apstiprināta 7% no kopējā paraugu skaita jeb 36 paraugos.

Tostarp otro gadu pēc kārtas slimība tika konstatēta četros perēkļos Dienvidkurzemes un Jelgavas novadā, bet vairums gadījumu bija saistīti ar iepriekš atklāto perēkļu buferzonām – Dienvidkurzemes Nīcas pagastā tika konstatēti deviņi jauni perēkļi, Saldus novadā – trīs, Bauskas novadā – divi, Jelgavas novadā – divi un Ogres novadā – viens jauns perēklis.

Lai ierobežotu bīstamās augu slimības tālāku izplatību, buferzonā – teritorijā trīs kilometru rādiusā ap vietu, kur konstatēta bakteriālā iedega, – aizliegts pārvietot bišu stropus bakteriālās iedegas saimniekaugu ziedēšanas periodā un vismaz divas nedēļas pēc augu ziedēšanas beigām. VAAD inspektori turpmākos divus gadus šajās teritorijās pastiprināti pārbaudīs augus.