Bunkus slepkavības lietā apcietinājumu piemēro arī uzņēmējam Uļmanam

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu – maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Mihailam Uļmanam, līdz ar to šāds drošības līdzeklis šonedēļ piemērots kopumā trīs personām, vēsta LETA.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. “Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas,” norādīja Ignatjeva.

Kriminālprocesa likuma 272.pants paredz, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa.

Izmeklēšanas tiesnese Dina Valdmane žurnālistiem teica, ka apcietinājums piemērots saskaņā ar minēto normu. “Izvērtējot to, kas man uz galda uzlikts un kriminālprocesa materiālus, es konstatēju, ka jā aizdomas varētu būt pamatotas un jā pastāv šis izmeklēšanas traucēšanas risks,” norādīja tiesnese.

Tiesas sēdē aizstāvība piedāvājusi piemērot drošības naudu, taču konkrēta summa netika apspriesta. “Šobrīd risks ir pietiekami būtisks, lai atteiktu piemērot šādu drošības līdzekli,” piebilda Valdmane.

Trešdien šī pati tiesa piemēroja apcietinājumu citam šajā lietā aizdomās turētajam, uzņēmējam Aleksandram Babenko. Uzņēmēja aizstāve Helēna Purviņa vakar žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēs. Vienlaikus advokāte apliecināja, ka apgabaltiesā, iespējams, uzstāšot uz drošības naudas piemērošanu.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šonedēļ šajā lietā apcietinājums piemērots vēl kādam vīrietim.

Valsts policija otrdien paziņoja, ka policijai izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēde sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam. 24.maijā tikušas aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs.

Patlaban lieta pārkvalificēta pēc Krimināllikuma panta par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var piemērot mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu no 15 līdz 20 gadiem.

Vienlaikus policija aicina vēl arī tās personas, kuras šīs lietas izmeklēšanas saistībā nav sniegušas visu tām zināmo informāciju, vai personas, kuras var vēl ko liecināt, pieteikties pašām labprātīgi un sadarboties ar policiju. Policija aicina negaidīt, kad šajā lietā likumsargi pieklauvēs pie durvīm, un sola garantēt anonimitāti.

Uļmans un Babenko ir bijuši biznesa partneri. Bunkus ģimenes pārstāvji Uļmana vārdu jau iepriekš bija minējuši Mārtiņa Bunkus slepkavības kontekstā, turklāt pats Mārtiņš Bunkus 2016.gadā tika vērsies policijā, ka saņēmis nāves draudus, taču lieta tika izbeigta. Uļmanam 2016.gadā esot radušās domstarpības ar maksātnespējas administratoru Mārtiņam Bunkus uzņēmuma “Rego Trade” maksātnespējas lietā, kurā administrators prasīja tiesas ceļā no uzņēmēja vairākus simtus tūkstošus.

Pārtikas vairumtirgotājs “Rego Trade” par maksātnespējīgu tika atzīts 2008.gada pavasarī. Pēc stāšanās amatā administrators Bunkus konstatējis, ka uzņēmuma bijušie valdes locekļi – Uļmans, Aleksandrs Budovskis un Dans Vapne – pirms maksātnespējas pasludināšanas izsaimniekojuši “Rego Trade” aktīvus, tādēļ administrators pret viņiem vērsās tiesā ar prasībām par līdzekļu piedziņu. Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 2012.gadā apmierināja administratora prasību un no Uļmana par labu uzņēmumam piedzina 265 626 latus (377 952 eiro).

“Rego Trade” maksātnespēja bija vienīgais aktīvais maksātnespējas process, kurā 2018.gadā Rīgā noslepkavotais Bunkus bija administrators.

Uļmans par Bunkus ģimenes pārstāvju izteikumiem bija vērsies tiesā, prasot godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu, taču tiesā zaudēja. 2021.gada maijā Augstākā tiesa atteica ierosināt kasācijas tiesvedību Uļmana prasībā, un šī bija trešā tiesu instance, kas pieņem lēmumu neierosināt tiesvedību šajā lietā. Rīgas apgabaltiesa šajā lietā tika secinājusi, ka Bunkus ģimenei bijis pamats paust viedokli par to, ka Uļmans aktīvi ar dažādām metodēm mēģinājis piespiest jeb pamudināt Bunkus atteikties no SIA “Rego trade” vārdā celtajām prasībām.

Noslepkavotā administratora brālis Kristaps Bunkus 2022.gada sākumā bija izplatījis publisku paziņojumu, kurā pauda aizdomas par Uļmana saitēm ar bijušo augsta ranga policijas darbinieku Andreju Sozinovu. “2016.gadā zvērināts advokāts Mārtiņš Bunkus cēla trauksmi, brīdinot tiesībsargājošās institūcijas par aizdomīgām sakritībām toreizējā Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka Sozinova karjerā. M.Bunkus ziņoja gan Finanšu un ekonomisko noziegumu prokuratūrai, gan KNAB, gan ENAP, gan Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļai par Sozinova saistību ar Latvijas Pasta bankas (šobrīd “LPB Bank”) īpašnieku un labi zināmo deviņdesmito gadu darboni Mihailu Uļmanu un šo abu personu sadarbības iespējamo raksturu. Proti, laikā, kad Sozinovs ieņēma Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka krēslu, viņš iemanījās to apvienot ar darbu Uļmana kontrolētajā bankā, sākotnēji oficiāli, vēlāk, iespējams, arī neoficiāli. Vienlaikus šai amatpersonai bija gana lielas iespējas ietekmēt smagu noziegumu izmeklēšanas virzību. Tas raisīja aizdomas, ka Sozinovs, ilgstoši ieņemot Kriminālpolicijas priekšnieka amatu, veica darbības atsevišķu uzņēmēju interesēs,” rakstīja K.Bunkus.

“Firmas.lv” informācija liecina, ka Uļmans darbojas daudzos uzņēmumos. Laikā no 2015. līdz 2017.gadam viņš bija uzņēmuma “Mego” līdzīpašnieks. Patlaban 60% “Mego” kapitāldaļu pieder SIA “Gruodis”, kura vienīgais īpašnieks ir Babenko.

AS “LPB Bank” vienīgais īpašnieks ir SIA “Mono”. Savukārt “Mono” īpašnieki ir Uļmans (49,4%), ASV pilsonis Aleksandrs Plotkins (32,7%) un Kajems Biomins (17,9%), liecina “Firmas.lv” informācija. Pēc aktīvu apmēra “LPB Bank” 2020.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā. “LPB Bank” pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar peļņu 5,4 miljonu eiro apmērā.

Bunkus tika nošauts 2018.gada 30.maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību.

2021.gada vasarā tapa zināms, ka viens no iespējamajiem maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības izpildītājiem ticis apcietināts Ukrainā saistībā ar kādu citu noziegumu. Kā vēstīja LTV, aizdomās turētais Ukrainā ticis aizturēts par citu noziegumu, kas nav saistīts ar Latviju, taču izmeklēšanas laikā viņš esot sācis liecināt arī saistībā ar Bunkus slepkavību.