Cigaretes izsmēķis – maza atkritumu vienība, kas rada lielu apdraudējumu videi

Cigarešu izsmēķi ir izplatītākā piesārņojošā atkritumu vienība pasaulē. Tie ir redzami visur – pludmalēs, mežos, pļavās, upēs, pilsētās, laukos, kapos utt., un liela daļa smēķētāju nemaz neapzinās, ka tie ir videi bīstami atkritumi. Šis šķietami nelielais atkritums patiesībā rada milzīgu piesārņojumu – nomest zemē izsmēķi ir pat kaitīgāk nekā izmest plastmasas glāzi, pudeli vai maisiņu, jo līdz ar cigaretes plastmasu dabā nonāk arī tās filtrā uzkrātās kaitīgās vielas. Turklāt izsmēķis, nonācis dabā, sadalās mikroplastmasas šķiedrās aptuveni 15 gadus, turpinot šajā laikā piesārņot vidi un radīt riskus augsnes auglībai un cilvēka veselībai.
Cigaretes izsmēķis sastāv no filtra (plastmasas), papīra, pelniem, tabakas, darvas, tvana gāzes utt. Katru gadu vidē nonāk aptuveni 800 000 tonnu izsmēķu, tādējādi kopā ar plastmasu vidē nonāk vairāki miljonu tonnu smago metālu. Cigaretes filtrs kalpo kā sūklis, kas absorbē kaitīgos savienojumus, tāpēc tajā tiek uzglabāts milzīgs «kokteilis» ķīmisko vielu. Ja izsmēķis netiek pareizi utilizēts, tad rada piesārņojumu un apdraud visu dzīvo.
Lai izsmēķi nenonāktu dabā un to neapdraudētu, tie ir jāmet sadzīves atkritumu urnā vai konteinerā.

Var piesārņot līdz 1000 litriem ūdens
Katrs vidē vai ūdens aprites sistēmā nonākušais izsmēķis patiesībā ir liela problēma, jo tas satur kaitīgas vielas – smēķēšanas laikā cigaretes filtrs absorbē vairāk nekā 4000 kaitīgo savienojumu. Turklāt filtrā esošās plastmasas daļiņas nonāk dzīvnieku, zivju un putnu organismā, negatīvi ietekmējot viņu veselību un dzīvotspēju. Savukārt toksiskās vielas, piemēram, nikotīns, smagie metāli un citas ķīmiskas vielas, var izskaloties augsnē un ūdeņos, piesārņojot ekosistēmas un radot draudus cilvēku veselībai.
Viens izsmēķis var piesārņot līdz 1000 litriem ūdens, kas ir aptuveni piecas vannas. Savukārt viens izsmēķis uz litru ūdens ir nāvējoša deva zivīm un jauniem gliemežiem. Nikotīns ir ļoti bīstams arī kukaiņiem, ietekmējot to populāciju un vides veselību kopumā. Vēsturiski tas tika izmantots kā dabisks insekticīds, ar ko tika iznīcināti kaitēkļi. Nikotīna un tā atvasinājumu toksiskums ir īpaši bīstams bitēm un citiem apputeksnētājiem, kas ir vitāli svarīgi ekosistēmu funkcionēšanai.
Diemžēl cilvēku neapdomības dēļ izsmēķi ir kļuvuši par tik neatņemamu vides sastāvdaļu, ka ar tiem sākuši «rēķināties» arī putni, jo ir atsevišķas putnu sugas, kas, lai pasargātu ligzdas no parazītiem, ir sākušas ievīt tajās izsmēķus.
Turklāt cigarešu izsmēķu kaitīgās vielas var uzņemt cilvēks, ēdot zivis vai jūras veltes, kas bijušas piesārņotā ūdenstilpnē, uzņemot pārtikā augus, kas auguši zemē, kurā izmesti izsmēķi u. tml.
Cigarešu izsmēķus nekādā gadījumā nedrīkst izmest arī notekā, jo tālāk tie var nonākt dabā, piesārņojot ūdens resursus, negatīvi ietekmējot ūdens kvalitāti un apdraudot dzeramā ūdens avotus un ūdenī mītošās radības.

Izsmēķus dabā biežāk izmet vīrieši
Smēķētāju īpatsvars Latvijā ir viens no lielākajiem Eiropā – statistikas aģentūras «Eurostat» 2021. gadā apkopotie dati liecina, ka cigaretes ikdienā lieto 22,1% iedzīvotāju vecumā virs 15 gadiem. Vairāk smēķē tikai Bulgārijā (28,7%) un Grieķijā (23,6%).
Pērn uzņēmuma «Zaļā josta» un konsultāciju kompānijas «AC Konsultācijas» veiktajā aptaujā noskaidrots, ka ne visi aptaujātie smēķētāji apzinās tabakas izstrādājumu filtru kaitīgo ietekmi uz vidi, – apgalvojumam, ka izsmēķi satur videi kaitīgas vielas, ir bīstami augiem un dzīvniekiem, aptaujā piekrita 86% respondentu. Vienlaikus gandrīz visi aptaujātie jeb 96% piekrita apgalvojumam, ka izsmēķi piegružo vidi, rada netīrību un ir neestētiski.
Minētās aptaujas rezultāti arī atklāj, ka 27% smēķētāju mēdz izmest cigarešu izsmēķus notekā, aprakt tos smiltīs vai sniegā, tā cenšoties nepiegružot vidi, taču 8% – 9% izsmēķi nereti norok zemē – vietās, kur jau ir piegružots vai tuvumā nav atkritumu tvertnes. Izsmēķus tiem nepiemērotās vietās, piemēram, notekā, smiltīs vai sniegā, biežāk atstāj vīrieši. Šo faktu apstiprinājis 41% no aptaujātajiem vīriešiem un 24% no aptaujātajām sievietēm. Arī cilvēki, kuri nav ieguvuši augstāko izglītību, biežāk norāda, ka mēdz izmest izsmēķus tiem nepiemērotās vietās.

Svarīgs nosacījums videi draudzīga uzvedības modeļa stiprināšanā – atbilstošas infrastruktūras izveidošana
Izsmēķu piesārņojums kļūst par arvien būtiskāku vides problēmu. Tāpēc situācijas uzlabojumi vietējā līmenī meklējami kombinētos risinājumos – svarīga ir ne tikai tabakas izstrādājumiem paredzētās infrastruktūras uzlabošana un kontroles pasākumi, bet arī aktīva iedzīvotāju izglītošana, jo speciālas urnas nav iespējams izvietot visur. Infrastruktūras izveide ir pietiekami dārga un nedos efektu, ja smēķētājiem nebūs izpratnes, kāpēc tā būtu jāizmanto.
Vienlaikus minētā aptauja liecina, ka pieejama infrastruktūra varētu būt risinājums tam, lai izsmēķi nenonāk vidē. Proti, 66% no aptaujātajiem norādīja, ka izmest izsmēķus tiem paredzētajās vietās biežāk motivē tas, ka atkritumu urna ir viegli pamanāma un atrodas tuvu.
Smēķēt vai ne – tā ir katra paša izvēle, bet ikvienam būtu jāuzņemas atbildība par paša radītajiem atkritumiem, tai skaitā izsmēķiem, izmetot tos sadzīves atkritumu tvertnē. Ja tuvumā tādas nav, būtu tomēr jāpaņem līdzi kastīte, kurā salikt izsmēķus, vai pārnēsājamie un slēdzamie pelnu trauki, lai pēc tam tos izmestu tuvākajā atkritumu konteinerā vai urnā.

Arī tabakas izstrādājumu ražotājiem jāuzņemas atbildība
Kārtība par ražotāju atbildības sistēmas ieviešanu tabakas izstrādājumu ražotājiem noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 781 «Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu plastmasu saturošiem izstrādājumiem». Ražotāja atbildības princips paredz, ka tabakas izstrādājumu ražotājiem finansiāli vai organizatoriski jāatbalsta efektīva to atkritumu savākšana, kas radušies no apgrozībā laistās preces. Liela loma minētās sistēmas iedibināšanā ir pašvaldībām un atkritumu apsaimniekotājiem, kuri rūpējas par atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu, ievieš atbilstošu infrastruktūru, kā arī sniedz atskaites par paveikto.
Tomēr Latvijā ražotāju atbildības sistēma paredz, ka tās dalībnieki uzņemas atbildību tikai par publiskajā teritorijā nomestajiem izsmēķiem, bet nav iestrādāts risinājums, ko darīt ar vēsturisko piesārņojumu, tabakas izstrādājumu ražotājiem vajadzētu atbildēt par visu ievesto produktu apjomu.
Pašlaik ir daļa piesārņojuma, par ko neviens neatbild, taču vienlaikus tas nekur nepazudīs, tikai pārveidosies mikroplastmasā, kas piesārņos augsni un ūdeņus. Šeit risinājums būtu jārod visiem kopā – vides ekspertiem, valstij, tabakas izstrādājumu izplatītājiem un pašvaldībām.

Papildu informācija
Aptauju par smēķētāju uzvedību un tabakas izstrādājumu lietošanas paradumiem pēc «Zaļās jostas» pasūtījuma 2023. gadā veica «AC konsultācijas», tiešsaistē aptaujājot 817 respondentus vecumā no 18 līdz 78 gadiem. Datu analīzē tika iekļautas 513 derīgas anketas, ko aizpildīja personas, kuras ir pilngadīgas un smēķē. ◆

Autors: SIA “Zaļā josta”, tirdzniecības vadītājs Mārtiņš Eglīte

Starp pludmalēm – pelnutraukiem – arī Dienvidkurzemes novada un Liepājas pludmales
Noslēgusies kampaņas “Mana jūra 2024” Zaļā ekspedīcija un ir apkopoti 2024. gada vasaras jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa rezultāti. 30 dienu laikā, ar vairāk nekā 550 brīvprātīgo dalībnieku iesaisti dienas posmos, veikti 44 jūras piesārņojošo atkritumu monitoringi.
Atkritumu veidu topa augšgalā ierindojas smēķēšanas atkritumi (32.6%), plastmasas pārtikas iepakojumi (8.2%), identificējamie papīra un kartona gabali (7.2%), neidentificējamie plastmasas gabali (6.3%). No visvairāk piekrastē atrastajiem 15 atkritumu veidiem, 10 ir plastmasas atkritumi.
Starp Latvijas desmit pludmalēm – pelnutraukiem – trešajā vietā ierindojusies Liepājas pludmale Karostā. Tur konstatēta 291 atkritumu vienība uz simts metriem. Septītajā vietā ir Dienvidkurzemes novada Papes pludmale ar 216 atkritumu vienībām uz simts metriem, bet astotajā vietā ir Liepājas centra pludmale ar 203 atkritumu vienībām.
Pludmales – pelnutrauki – topa augšgalā ar 514 atkritumu vienībām ir Majoru pludmale, seko Daugavgrīvas pludmale (411) Rīgā.
Vispiesārņotākās pludmales tāpat kā pagājušajā gadā arī šosezon ir Jūrmalas pilsētā, kur akcijas aktīvisti uzskaitīja 950 atkritumu vienības katros 100 pludmales metros, savukārt tīrākās pludmales atrodas Talsu novadā, kur konstatētas 149 atkritumu vienības 100 pludmales metros.
Starp piesārņotākajām pludmalēm ir arī Liepājas centra un Karostas pludmale. Savukārt starp tīrākajām pludmalēm Latvijā ir Dienvidkurzemes novada Ziemupes pludmale, kas ir sestajā vietā. Tīrākā pludmale Latvijā ir Miķeļtorņa pludmale Ventspils novadā.