(papildināta) Covid-19 dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju Latvijā pagarinās līdz februāra beigām un ieviesīs jaunas drošības prasības

PAPILDINĀTA NO PIEKTĀS RINDKOPAS. Covid-19 omikrona paveida izplatības dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju pagarinās līdz 28.februārim, otrdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pašreiz spēkā esošais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz, ka tā ir spēkā līdz 11.janvārim. Vēl pirms gadumijas Veselības ministrija (VM) izteica aicinājumu ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām, bet tagad koalīcijas partijas vienojušās to pagarināt līdz pat februāra beigām.

Premjers skaidroja, ka valstī pamatā paliks spēkā pašlaik noteiktie ierobežojumi, tomēr tiks pastiprinātas prasības saistībā ar masku valkāšanu, vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu, kā arī tiks paplašināta testēšana.

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Plānotas arī izmaiņas attiecībā uz vakcinācijas pret Covid-19 sertifikātu derīguma termiņiem pakalpojumu saņemšanai un ceļošanai, tomēr izmaiņas neattieksies uz darba pienākumu veikšanu. Vakcinācijas sertifikātiem paredzēts noteikt deviņu mēnešu derīguma termiņu, savukārt personām, kas saņēmušas “Johnson& Johnsnon” vakcīnu, tas būs īsāks jeb pieci mēneši.

Preses konferencē veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzīmēja, ka šodien koalīcijā tika atbalstīts VM pirms mēneša rosinātais priekšlikums – 15.februārī “iedarbināt” jaunu sertifikātu derīguma termiņu sistēmu. Tiem, kuriem 15.februārī apritēs pieci mēneši no “Johnson& Johnsnon” vakcīnas saņemšanas brīža, būs jāveic balstvakcinācija, pretējā gadījumā viņu sertifikāti vairs nebūs derīgi. Citu vakcīnu ražotāju devu saņēmušajiem būs dots laiks deviņi mēneši kopš sākotnējās vakcinācijas, teica Pavļuts.

Covid-19 testēšanu plānots paplašināt īpaši privātajā sektorā.

Par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl būs jālemj Ministru kabineta sēdē, kā arī lēmums jāpārstiprina parlamentā.

Pēc Kariņa vārdiem, doma, ka demokrātiska valsts ar ierobežojumu palīdzību varētu pilnībā pārvarēt Covid-19 izplatību, nav iespējama – tam nepieciešama arī katra sabiedrības locekļa individuāla iesaiste. Viņš pauda, ka pieeju ieviest stingrus “lokdaunus” arī mazāku saslimstības uzplaiksnījumu gadījumā izvēlējusies tikai Ķīna, kamēr, piemēram, Eiropā, tostarp Latvijā, esot izvēlēta pieeja pēc iespējas neaizskart indivīda tiesības un ekonomisko attīstību, cik tas ir iespējams.

“Mēs cenšamies [cīnīties pret Covid-19] nevis ar ierobežojumiem kā galveno ieroci, bet ar cilvēka aizsardzību kā galveno ieroci. Un mēs – cilvēki – varam sevi individuāli aizsargāt, uzņemdamies individuālu atbildību, proti, vakcinējoties, valkājot maskas un testējoties. Tā stratēģija, kāda tā ir bijusi izstrādāta agrāk, turpinās arī šodien un arī uz priekšdienām tas tā arī būs,” teica Kariņš.

Valdības vadītājs domā, ka iemesli, kādēļ cilvēki arvien saslimst ar Covid-19, esot saistīti ar pamata drošības pasākumu neievērošanu, nevakcinēšanos, kā arī faktu, ka vīruss ir ļoti lipīgs.

Ministru prezidents uzsvēra, ka sabiedrībai ir svarīgi mainīt domāšanu un apzināties, ka valsts visu neierobežos, tā vietā esot jāsaprot katram sava paša atbildība. “Mēs tagad ieejam omikrona vilnī nevis ar domu, ka mēs vilni apturēsim, slēdzot visu kā Ķīna, bet mēs tam vilnim tiksim cauri, ja mēs katrs individuāli uzņemsimies atbildību un pildīsim savus individuālos pienākumus, domājot, kā mēs varam sevi pasargāt,” izteicās Kariņš.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka VM iepriekš Operatīvās vadības grupas (OVG) formātā izteica aicinājumu ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām. VM pauda nostāju, ka pašlaik epidemioloģiskās drošības prasību mazināšana nav iespējama.

Ministrija rosināja noteikt papildu drošības nosacījumus, piemēram, medicīnisko masku vai FFP2 respiratoru lietošanu, darbinieku obligātu testēšanu kritiskajās nozarēs, maksimāli turpināt attālinātu darbu, veikt papildu testēšanu ar paštestiem pakalpojumu saņemšanai, piemēram, amatieru sportā, koru un deju kolektīvos.

Ministrijai tika uzticēts aktualizēt drošas darba vides rekomendācijas.

Ieraksts sēdes protokolā liecināja, ka, uzklausot ziņojumu par Covid-19 omikrona celma paveida izplatību Latvijā, ministriju pārstāvji un sociālie partneri netika atbalstījuši būtisku papildu drošības pasākumu ieviešanu.

Jau vēstīts, ka, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, Latvijā līdz 2022.gada 11.janvārim ir spēkā ārkārtējā situācija un virkne epidemioloģiskās drošības pasākumu. Privāta pulcēšanās ir atļauta līdz desmit personām telpā un līdz 20 personām ārā. Lielākā daļa pakalpojumu ir pieejami “zaļajā režīmā”, kas nozīmē, ka tos var saņemt tikai ar vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu.