CVK noraida ZZS sūdzību par vēlēšanu norisi Dienvidkurzemes novadā

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sestdien, 14. jūnijā, noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iesniegumu par vēlēšanu rezultātiem Dienvidkurzemes novadā, vēsta LETA.

“ReKurZeme” jau rakstīja, ka ZZS apstrīdēja vēlēšanu rezultātus Dienvidkurzemes novadā. Lai arī ZZS saraksts pašvaldību vēlēšanās ir ieguvis 24,85% no vēlētāju balsīm, kas ir visvairāk no visiem politiskajiem spēkiem, esošais domes priekšsēdētājs Aivars Priedols (ZZS) atzīst, ka bijusi sajūta, ka balsu būs vairāk. Partijai no lauku iedzīvotājiem pienākušas ziņas par to, ka vēlēšanu dienā notikuši “visādi aģitācijas brīnumi”. Viņš gan uzskata, ka kļūdas balsu skaitīšanā ir vēlēšanu sistēmas dēļ un vēlēšanu zīmes vajadzētu pārskaitīt, bet maz ticams, ka tā notiks.

Priedols stāsta, ka viņš uz kopīgu darbu aicinājis visus politiskos spēkus, ar kuriem līdz šim strādāts kopīgi, taču visi ieņemot nogaidošu pozu. Vaicāts, vai koalīcijas veidošanas sarunas novadā nenotiek, Priedols atzina, ka gan jau notiekot, taču bez ZZS dalības tajās.

Dienvidkurzemes novadā šajās pašvaldību vēlēšanās sīvā cīņā visvairāk balsu ieguva ZZS, liecina CVK publicētie dati.

Saskaitot balsis visos 28 Dienvidkurzemes novadā esošajos vēlēšanu iecirkņos, ZZS saņēmusi 24,85% vēlētāju balsu, kas domē nodrošinās piecas vietas. Domē ievēlēts Priedols, Laila Roga, Raimonds Reinis, Gatis Kalniņš un Aivars Galeckis.

Otrajā vietā ar 24,78% balsu ierindojusies Nacionālā apvienība, kas domē tai nodrošinās piecus deputātu krēslus. No Nacionālās apvienības domē ievēlēts Andris Jankovskis, Mārtiņš Sants, Linards Tiļugs, Imants Ozols un Juris Grasmanis.

Trešo vietu ar 20,49% balsu ieguvusi “Jaunā vienotība”, kas arī šai partijai domē nodrošinās piecas vietas. No šīs partijas domē ievēlēts Uldis Kristapsons, Raimonda Ābelīte, Jānis Neimanis, Gatis Brēdiķis un Ainars Cīrulis.

Domē iekļuvusi arī Latvijas Reģionu apvienība, par kuru nobalsojuši 20,22% vēlētāju, un kas tai dos četrus deputātu mandātus. No tās deputātu mandātus ieguvuši Andrejs Radzevičs, Sandris Bēča, Vizma Garkalne un Inese Meļķe.

Pārējās trīs partijas Dienvidkurzemes novada domē nav iekļuvušas.

Saskaņā ar CVK datiem Dienvidkurzemes novadā šajās pašvaldību vēlēšanās piedalījās 45,25% balsstiesīgo.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sestdien noraidīja partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV), partijas “Stabilitātei” un apvienības “Jaunlatvieši” sūdzības par pašvaldību vēlēšanu norisi Rīgā.

Partijas “Stabilitātei” pārstāvis Valentīns Jeremejevs bija iesniedzis divas sūdzības, no kurām vienu CVK nebija laikā izskatījusi un tā tiks izskatīta vēl vienā sēdē sestdien plkst.17.30.

Abas sūdzības tika noraidītas.

Tāpat CVK noraidīja astoņas citas saņemtās sūdzības, kas saistītas ar pašvaldību vēlēšanām citviet. Savukārt Zaļo zemnieku savienības (ZZS) sūdzība par vēlēšanu norisi Jūrmalā tika atbalstīta daļēji, nolemjot pārskaitīt balsis vienā iecirknī. Savukārt “Suverēnās varas” un apvienības “Jaunlatvieši” Olaines novada domes kandidātu sūdzība netika skatīta, jo bija saņemta pēc noteiktā termiņa.

Partijas “Suverēnā vara”, kas vēlēšanās startēja kopā ar apvienību “Jaunlatvieši”, līdere Jūlija Stepaņenko attiecībā uz apvienības “Jaunlatvieši” iesniegto sūdzību, norādīja, ka no kāda vēlēšanu iecirkņa darbinieka ieguvusi informāciju, ka biļetenu locījuma vietas skeneris ieskaitīja kā atzīmi “par” vai “pret”, bet labojumus sistēmā manuāli nav bijis iespējams veikt. Viņa teica, ka tas liek apšaubīt visos vēlēšanu iecirkņos veikto balsu skaitīšanu. Stepaņenko gan nenosauca konkrētu iecirkni vai darbinieku, kurš šo informāciju sniedzis.

Tāpat Stepaņenko stāstīja, ka saistībā ar neskaidrām norādēm par balsu skaitīšanu, iespējams, vairākos iecirkņos biļeteni ir vēlēšanu naktī ir atstāti bez uzraudzības.

CVK priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Ritvars Eglājs jautāja, vai ir zināms konkrēts iecirknis un konkrētā situācija, jo šādiem apgalvojumiem ir vajadzīgi pierādījumi.

Savukārt LPV norādīja uz daudz iespējamiem pārkāpumiem, paužot, ka tika veikta likuma prasībām atbilstoša balsu skaitīšana, novērotājiem netika dota iespēja novērot balsu skaitīšanu, nestrādājošas sistēmas dēļ daudzi vēlētāji nenobalsoja, vēlēšanu iecirkņos nerakstīja pildspalvas un citi.

LPV vadītājs Ainārs Šlesers norādīja, ka viņš neatzīst vēlēšanu rezultātus un pārmeta, kāpēc vispār vēlēšanu dienā tika izmantota digitālā sistēma, ja jau iepriekšējās vēlēšanas dienās tika konstatētas sistēmas problēmas. Viņa ieskatā vēlēšanu rezultāti jāatzīst par neatbilstošiem.

Eglājs skaidroja, ka vēlēšanu rezultāti tiek pārskatīti tad, ja ir bijuši konstatēti pārkāpumi.

Sēdē tika noraidīta sūdzība, kas saņemta no LPV pašvaldību deputāta kandidāta Tukuma novadā. LPV deputāta kandidāta iesniegumā Tukuma novadā tika apstrīdētoi rezultāti un balsu skaitīšanas protokoli, un tika lūgts atkārtoti izsludināt visas vēlēšanas vai vismaz tikai tukuma novadā. CVK juriskonsultate Līga Liepiņa teica, ka, pārskatot protokolus, pārkāpumi nav konstatēti.

Tāpat tika noraidīts iesniegums, kas saņemts no Vidzemes partijas Ogres novada domes deputātu kandidātiem. Vidzemes partijas Ogres novada domes deputāta kandidāts Raivis Uzuls bija iesniedzis sūdzību par to, ka nav ieskaitīta balss, kas saņemta pa pastu, tāpēc būtu jāpārskata visi rezultāti. Savukārt CVK priekšsēdētāja vietas izpildītājs Ritvars Eglājs skaidroja, ka konstatēts, ka balss pa pastu izsūtīta no Latvijas, lai gan šāda balsošana iespējama tikai no ārzemēm.

Tāpat tika noraidīts iesniegums no “Jaunās vienotības” Ādažu novada domes deputāta kandidāta.

Ādažu novada domes deputāta kandidāts Mārtiņš Neilands bija iesniedzis sūdzību, aicinot pārskaitīt balsis un pārbaudīt par nederīgām atzītās balsis, kā arī vēlēšanu protokolos sniegto informāciju. CVK pārstāvji norādīja, ka Ādažu novada Ozolaines iecirknī nobalsojuši bija 1054 iedzīvotāji. Par derīgu tika atzīta 1031 aploksne un no tām izņemts 1031 biļetens. No nederīgajām 23 aploksnēm trīs nav iemestas vēlēšanu urnā, 15 bijušas ar dažādām vairāka satura vēlēšanu zīmēm, bet piecas bija tukšas. Pārbaudot balsu skaitīšanas protokolus, netika konstatēti iemesli apšaubīt atbilstību. Pārskaitot balsis, konstatēta balsu nesakritība par vienu, un pārbaudīts, ka viena balss šajā gadījumā neko nevarētu ietekmēt.

Arī partijas “Saskaņa” deputāta kandidāta no Jelgavas iesniegums tika noraidīts. Jelgavā partijas “Saskaņa” deputāta kandidāts Deniss Racks savā sūdzībā bija norādījis, ka, aizejot uz vēlēšanu iecirkni kādā no iepriekšējās vēlēšanas dienām tikko pēc iecirkņa atvēršanas, redzams, ka vēlēšanu urnā jau ir iekšā biļeteni. Savukārt CVK pārstāvji norādīja, ka katrā iepriekšējo vēlēšanu dienā netiek obligāti izmantota jauna urna un tas nav pārkāpums.

Tāpat CVK noraidīja arī iesniegumu no Centra partijas kandidāta, kurš norādīja uz nepilnībām pašvaldību vēlēšanās Jelgavā un Jūrmalā.

Visas sūdzības ir pārsūdzamas tiesā trīs dienu laikā pēc tā sagatavošanas.

LETA jau vēstīja, ka iepriekšējā sēdē CVK noraidīja vairākas saņemtās sūdzības par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem.

Kā vēstīts, balsu skaitīšana 2025.gada pašvaldību vēlēšanās saskārās ar tehniskām problēmām. Problēmas vēlēšanu iecirkņu darbā bija arī nedēļas gaitā, kad notika iepriekšējā balsošana.

Tāpat CVK tika pārmestas komunikācijas problēmas gan ar sabiedrību, gan arī vēlēšanu iecirkņiem. Tostarp vienā no iepriekšējās balsošanas dienām CVK paziņoja, ka sistēmai noticis ārējs uzbrukums, bet izrādījās, ka tā nav taisnība. Savukārt vēlēšanu naktī, kad tika piedzīvotas tehniskās ķibeles un balsu skaitīšanu vēlēšanu sistēmā nebija iespējams veikt, iecirkņos ilgāku laiku netika saņemta informācija par to, kā būtu jārīkojas tālāk.

Valsts prezidents iepriekš norādījis, ka vēlēšanu organizēšanā CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) izgāzās, tāpēc jāvērtē amatpersonu atbildība.

VDAA darbu pārraugošā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre saistībā ar nedienām vēlēšanās no amata atstādināja VDAA direktoru Jorenu Liopu. Savukārt trešdien viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) paziņoja, ka pati atkāpsies.

Trešdien, 11.jūnijā, iepriekšējā priekšsēdētāja Kristīne Saulīte Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdes sākumā paziņoja, ka atkāpsies no amata, taču pēc sēdes jau bija pārdomājusi, sakot, ka vēl nav izlēmusi.

Tomēr tās pašas dienas vakarā Saulīte vērsās Saeimas Prezidijā ar paziņojumu par atkāpšanos no amata. Līdz tam Saeimas valdošās koalīcijas frakcijas arī tika paziņojušas, ka ir vienojušās par Saulītes atsaukšanu no amata.

Saeimas deputāti ceturtdien, 12.jūnijā, atbalstīja lēmuma projektu par Saulītes atsaukšanu no CVK priekšsēdētājas amata. Par Saulītes atsaukšanu nobalsoja 79 deputāti, pret nebalsoja neviens deputāts.

Foto: Midius